Latvijas Centrālā banka samazināja IKP pieauguma prognozi 2021.gadam no 5,3% līdz 4,6%.
Vienlaikus banka pazemināja Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi 2022.gadam no iepriekšējiem 5,1% līdz 4,2%. Savukārt 2023.gadam IKP pieauguma prognoze ir 4% salīdzinājumā ar 3,8% iepriekš. IKP pieaugums 2024.gadam paredzēts 3,3% apmērā, informē Latvijas Banka.
Banku papīra IKP prognozes 2021. un 2022. gadam ir pazeminātas pandēmijas ietekmes uz valsts ekonomiku dēļ.
“Īstermiņa ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir ietekmējis Covid-19 vīrusa uzliesmojums, īpaši Eiropā, kā arī jaunu vīrusa veidu parādīšanās un veiktie pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai. Tautsaimniecības izaugsmi aizkavē augstās materiālu un iekārtu cenas un darbaspēka trūkums, kā arī izmaksas, īpaši energoresursu cenas”, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.
Centrālā banka arī norāda, ka vadošās centrālās bankas, tostarp Eiropas Centrālā banka, turpina savu atbalstošo monetāro politiku. Lai gan inflācija ir sasniegusi nebijušu līmeni, to lielā mērā nosaka augstās enerģijas cenas un citi pārejoši faktori. Tāpēc monetārās politikas atbalsta samazināšana nenāks par labu valsts ekonomikai. Šādos apstākļos ir nepieciešams veikt mērķtiecīgus fiskālās politikas atbalsta pasākumus.
Valsts ekonomikas izaugsme epidemioloģiskās situācijas dēļ ir palēninājusies, norāda Latvijas Banka. Bankas eksperti bija paredzējuši situācijas pasliktināšanos kopš septembra. Tomēr kopš tā laika valdība ir ieviesusi vairākus ierobežojošus pasākumus.
2021. gada trešajā ceturksnī privātais patēriņš atjaunojās. Taču arī izdevumi ārvalstu braucieniem pieauga bez reāla pienesuma Latvijas tautsaimniecībai.
Palielinātās būvmateriālu un iekārtu izmaksas pārsniedz investīciju plānos paredzētās izmaksas, kas noved pie kopējās aktivitātes bremzēšanās. Eksportu joprojām ierobežo pandēmijas ierobežojumi, kas ierobežo piekļuvi pakalpojumiem.
“Nākamās nedēļas sākumā Latvijas tautsaimniecība paliks pandēmijas ēnā. Turklāt iedzīvotājiem ir jārisina arī prasības Covid-19 sertificēšanai un vispārējie epidemioloģiskie ierobežojumi Eiropā,” apliecina Latvijas Bankas eksperti.
Vienlaikus Latvijas Banka uzskata, ka nākamgad ekonomikas izaugsmi ierobežojošie faktori norims.
“Mēs sagaidām, ka nākamā gada otrajā pusē samazināsies tādi globālie faktori kā enerģijas cenu pieaugums un piegādes traucējumi,” teikts Latvijas Bankas ziņojumā, piebilstot, ka Latvijas uzņēmumi ir mazāk pakļauti izejvielu piegādes problēmām nekā citu valstu uzņēmumi. . Eiropas valstis.
Bankas eksperti arī atzīmē, ka liela nozīme ekonomikas izaugsmē, kas no tās tiek sagaidīta, būs investīcijām Nākamais Un Baltijas dzelzceļš.
Pat ja būvmateriālu cenu kāpums aizkavē investīcijas un uzņēmumu kreditēšana joprojām ir vāja, kvalificētu darbinieku trūkums veicinās automatizāciju.
“Ar mazāku nenoteiktību tiks izlietoti ierobežojumu periodā uzkrātie ietaupījumi, kas novedīs pie privātā patēriņa pieauguma. Eksporta attīstību noteiks ārējā pieprasījuma atveseļošanās. Tiek pieņemts, ka izmaksu konkurētspēja nesamazinās Latvijas īpatsvaru pasaules tirgū,” norāda Latvijas Banka.
Centrālā banka arī norāda, ka bezdarba līmeņa kāpumu ierobežo labāka pielāgošanās attālinātajam darbam un valsts palīdzība ierobežojumu periodam. Taču prasība iegūt Covid-19 apliecības, lai strādātu klātienē, varētu izraisīt bezdarbnieku skaita pieaugumu valstī.
Latvijas Banka norāda, ka vispārējās valdības budžeta deficīts pieaug, jo ekonomikas izaugsme kļuvusi lēnāka. Turklāt valdība turpina palielināt izmaksas, lai mazinātu Covid-19 sekas. Šīs izmaksas 2021. gadā pārsniedz 2020. gada izmaksas vairāk nekā 2,5 reizes.
Latvijas Banka prognozē, ka budžeta deficīts 2021. gadā sasniegs 8,2% no IKP, 2022. gadā – 4,1%, 2023. gadā – 1,3% un 2024. gadā – 0,4%.
