Rīga, 30. marts (LITA) – Latvijas Banka paaugstināja IKP pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,8 procentiem līdz 3,3 procentiem, liecina Latvijas Bankas izplatītā informācija.
Tajā pašā laikā Latvijas Banka arī paaugstināja Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi 2022. gadam no 5,3 procentiem līdz 6,5 procentiem, kas bija gaidāms pagājušā gada decembrī, bet 2023. gadā Latvijas IKP pieaugums tiek lēsts 3,6 procentu apmērā.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidroja, ka marta prognoze ir optimistiskāka nekā 2020. gada decembrī, ņemot vērā atbalstošo monetāro politiku un labvēlīgos finansēšanas nosacījumus, kā arī plašu finanšu politikas atbalstu uzņēmumiem un privātpersonām finanšu krīzes mazināšanai. Covid-19 negatīvā ietekme.
Pieņemot, ka vakcinācija turpinās pēc grafika, sagaidāms, ka no 2021. gada otrās puses ievērojami atvieglosies ierobežojumi, kas uzlabos patērētāju un biznesa morāli. Latvijas Banka sagaida, ka fiskālie pasākumi, kas atbalsta mājsaimniecību ienākumus un aktīvu patēriņa ietaupījumu izmantošanu epidēmijas laikā, ļaus strauji atjaunoties privātajam patēriņam.
“No vienas puses, augstākas algas kavē lielāks darbaspēka piedāvājums un uzņēmumu ierobežotie finanšu resursi. Tomēr minimālās algas pieaugums, ārstu un skolotāju algu pieaugums un īstermiņa medicīniskie pabalsti, kas saistīti ar Covid- 19 palīdz vienreizējiem atbalsta maksājumiem patēriņa stimulēšanā: “Straujais publiskā patēriņa pieaugums šogad ir saistīts ar palielinātu finansiālo atbalstu krīzes seku mazināšanai,” skaidroja Latvijas Bankas monetārās politikas vadītājs Uldis Rutkaste.
Viņš piebilda, ka lēmumu par ieguldījumiem pamatā būs ekonomiskā noskaņojuma uzlabošana, un pakāpeniski kļūs pieejams Eiropas Savienības atveseļošanas un ilgtspējības mehānisma finansējums.
Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm eksporta pieaugumu var novērtēt atbilstoši ārējam pieprasījumam, jo Latvijas tirdzniecības partneri krīzi pagājušajā gadā pārvarēja ar zaudējumiem, kas bija zemāki par Eiropas Savienības vidējo līmeni, un to ekonomika auga no labāka šī gada sākuma. Preču eksports faktiski palielinājās 2020. gada otrajā pusē, un uzlabojies noskaņojums pakāpeniski atjaunos ierobežojumu skartās pakalpojumu plūsmas. Pieaugot ārējam pieprasījumam, īpaši vietējam, preču un pakalpojumu imports arī strauji palielināsies, jo ārējās tirdzniecības bilance un tekošais konts kļūst negatīvs.
Rutkasti sacīja, ka valsts atbalsts palīdz saglabāt ekonomikas piedāvājuma puses kapacitāti, novēršot masveida bankrotu un darbavietu zaudēšanas vilni, un, vīrusam izplatoties zemāk un pieprasījumam atjaunojoties, ekonomika varēs enerģiskāk atjaunoties.
Latvijas Bankas novērtējums rāda, ka paziņotie valdības atbalsta pasākumi, lai mazinātu epidēmijas otrā viļņa sekas, kas ievērojami palielina valsts budžeta deficītu šim gadam, var palielināt Latvijas IKP par 3,5 procentiem. Rotkasti uzsvēra, ka īstermiņa ienākumu saglabāšana var mazināt krīzes negatīvo ietekmi, taču valdības atbalstam jābūt vērstam uz ilgtermiņa izaugsmes veicināšanu pēc krīzes, ko izraisīja COVID-19 pandēmija, gudri ieguldot.
Latvijas Banka sagaida, ka strauja IKP, īpaši privātā patēriņa, atveseļošanās 2021. gada otrajā pusē būs ilgtspējīga un turpināsies arī 2022. gadā, kad būs iespējams sasniegt IKP pieaugumu par 6,5 procentiem. Tas arī uzlabos nodarbinātības iespējas, samazinot bezdarbu. Turklāt investīciju pieaugumu veicinās ievērojama papildu ieplūde no Eiropas Savienības, palielināta ES atveseļošanas un ilgtspējības instrumenta finansējuma apguve un uzlaboti privāto investoru noskaņojumi.
