Latvijas Banka paaugstināja IKP pieauguma prognozi 2021. gadam no iepriekš lēstajiem 2,8% līdz 3,3%, liecina bankas publiskotā informācija.
Tikmēr centrālā banka arī paaugstināja Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi 2022. gadam no lēstajiem 5,3% decembrī līdz 6,5%.
Tiek lēsts, ka Latvijas IKP pieaugums 2023. gadam ir 3,6%.
Latvijas Bankas prezidents Martis Kazaks skaidro, ka marta prognoze, salīdzinot ar 2020. gada decembri, ir optimistiskāka, pateicoties atbalstošajai monetārajai politikai un izdevīgajiem finansēšanas nosacījumiem, kā arī plašajam fiskālās politikas atbalstam uzņēmējiem un iedzīvotājiem, lai palīdzētu viņiem pārvarēt Covid- 19.
Pieņemot, ka vakcinācija turpinās, kā plānots, paredzams, ka epidemioloģiskie ierobežojumi tiks atviegloti 2021. gada otrajā pusē, kas savukārt, domājams, uzlabos patērētāju un uzņēmēju vispārējo noskaņojumu. Latvijas Banka sagaida, ka pasākumi, kas ieviesti, lai uzlabotu mājsaimniecību ienākumus un izmantotu epidēmijas laikā uzkrātos ietaupījumus, pozitīvi ietekmēs privāto patēriņu.
“No vienas puses, strauju algu pieaugumu kavē augsts darbaspēka piedāvājums un ierobežotie finanšu resursi, kas pieejami uzņēmumiem. Tikmēr patēriņa stimulēšanu veic arī minimālo algu palielināšana, ārstu un skolotāju algu jautājums, kā arī īstermiņa prēmijas, kas izmaksātas medicīnas darbiniekiem par darbu ar Covid-19 pacientiem, un vienreizēji pabalsti atsevišķām grupām. Straujais publiskā patēriņa pieaugums ir saistīts ar finansiālā atbalsta pieaugumu, kura mērķis ir ierobežot krīzes ietekmi, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas biroja direktors Uldis Rotkasti.
Viņš piebilda, ka lēmumi par ieguldījumiem tiks pieņemti, balstoties uz valsts ekonomikas vispārējā noskaņojuma uzlabošanu, kā arī uz finansējumu, kas pieejams no Eiropas Savienības atveseļošanās un ilgtspējības mehānisma.
Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm tiek lēsts, ka eksporta pieaugums būs tuvu ārējam pieprasījumam, jo Latvijas tirdzniecības partneri krīzi lēnām pārvarēja ar zaudējumiem, kas zemāki par vidējiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā, padarot viņu galvenās pozīcijas kopumā labākas. Preču eksports 2020. gada otrajā pusē un garastāvokļa uzlabošanās visās jomās pakāpeniski atjaunos pakalpojumu sektorus, kurus ierobežojumi skāra. Pieaugot ārējam un iekšējam pieprasījumam, preču un pakalpojumu imports strauji palielināsies.
Valsts atbalsts palīdz uzturēt valsts ekonomikas apgādes spēju un aizsargā pret lielu bankrotu vilni un iespējamu bezdarbu.
Tas ir iemesls, ka, samazinoties vīrusa izplatībai un palielinoties pieprasījumam, valsts ekonomika spēs spēcīgāk atjaunoties, saka Rotkasti.
Latvijas Bankas aplēses liecina, ka valsts atbalsta pasākumi, kas paziņoti Covid-19 otrā viļņa apturēšanai, ietekmē valsts budžeta deficītu un var palielināt Latvijas IKP par 3,5%. Īstermiņa ienākumu saglabāšana palīdz mazināt krīzes negatīvās sekas, taču valdības atbalstam jābūt vērstam uz ilgtermiņa izaugsmes veicināšanu pēc Covid-19 pandēmijas beigām, norāda Rotkaste.
