Latvijas Banka paaugstinājusi valsts IKP pieauguma prognozi 2022.gadam no iepriekšējiem 2,9% līdz 3%, informēja bankas Monetārās politikas departamenta vadītājs Uldis Rutkaste.
Augstākas enerģijas cenas ir ietekmējušas ekonomiskās aktivitātes perspektīvas. Tomēr gada sākumā novērotā augstā izaugsme ļauj IKP prognozes turēt tuvu iepriekšējām aplēsēm, sacīja Rotkaste.
Latvijas Banka prognozē, ka nelabvēlīgiem faktoriem saglabājoties 2023. gada sākumā, Latvijas tautsaimniecība stagnēs. Tāpēc prognoze 2023. gadam ir ievērojami pazemināta: līdz -0,2% salīdzinājumā ar 2,4% prognozēm jūnijā.
Rotkaste skaidroja, ka prognoze pazemināta, jo, pēc centrālās bankas domām, cenu un izmaksu pieaugums bremzēs ekonomisko aktivitāti gada beigās.
Paredzams, ka 2024. gadā Latvijas IKP pieaugums sasniegs 4,4% (jūnijā tika gaidīts 4,2%).
Līdzīgi kā jūnija prognozē, Centrālā banka sagaida, ka tautsaimniecības atveseļošanās Latvijā sāksies gada otrajā pusē, inflācijai atgriežoties zemā līmenī.
Vienlaikus Rotkaste uzsvēra, ka prognozes sastādītas lielas nenoteiktības apstākļos, ko lielā mērā izraisīja Krievijas un Ukrainas kara neprognozējamība un attīstība ar pasaules cenām, īpaši ar energoresursiem.
Latvijas Banka prognozē, ka vispārējās valdības parāds 2022. gadā sasniegs 45% no IKP, 2023. gadā – 44,4%, bet 2024. gadā – 42,9%.
Paredzams, ka budžeta deficīts šogad būs 7,9% no IKP, 2023. gadā – 3,5% no IKP, bet 2024. gadā – 2,6% no IKP.
Paredzams, ka šogad bezdarbs sasniegs 6,7%, nākamgad – 6,7%, bet 2024. gadā – 6,3%.
Paredzams, ka kopējā nominālā alga šogad pieaugs par 8,5%, nākamgad par 7,2% un 2024.gadā par 7,5%.
Latvijas Bankas prezidents Martiks Kazāks sacīja, ka arī eirozonas ekonomikas izaugsme būs lēnāka. Augstā inflācija, piegādes ķēdes traucējumi un energoapgāde, kā arī pesimistiskās prognozes samazinās patēriņu un ražošanu.
Viņš ziņoja, ka Eiropas Centrālās bankas septembrī prognozētais Eiropas IKP pieaugums 2022.gadā sasniegs 3,1%, un samazināja prognozi līdz 0,9% 2023.gadā un 1,9% 2024.gadā.
Kazāks skaidroja, ka recesija Latvijas ekonomikā jau varētu būt sākusies. Viņš cer, ka skaitļos kļūs redzams 2022. gada beigās. Viņš jau teica, ka nākamgad situācija uzlabosies.
Latvijas Bankai nav bažu par dziļas recesijas risku. Pēc centrālās bankas vadītāja teiktā, tas būs “sekls un īss”.
Viņš uzsvēra, ka valdībai ir jāsniedz uzņēmumiem un ģimenēm saprātīgs atbalsts, lai tie spētu pārvarēt energoresursu cenu krīzi. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt strukturālās reformas ekonomikā, lai nākamajā gadā izvairītos no enerģētiskās krīzes.
Rutkaste norādīja, ka ārējā vide Latvijas eksportētājiem būs mazāk labvēlīga, nekā prognozēts iepriekš. Importa cenas strauji aug. Kamēr gada sākumā bija iespējams kompensēt eksporta cenu pieaugumu, situācija mainījusies kopš tā laika koksnes un pārtikas cenu krituma dēļ.
Rutkaste prognozēja, ka turpmākajos ceturkšņos importa cenu kāpums Latvijā būs jūtamāks.
Viņš piebilda, ka cenu pieaugums ir sācis palēnināties. Dažas nozares jau ziņo par negatīvām.
Tāpat tika atzīmēts vairumtirdzniecības samazinājums, kas saistāms ar pretKrievijas sankcijām. Uzņēmējdarbības aktivitāte Latvijā un citās valstīs samazināsies iepriekš izveidoto izejvielu veikalu dēļ.
Iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās atspoguļojas arī datos par maksājumu karšu lietošanu, jo sāka samazināties iegādāto preču un pakalpojumu apjoms. Rotkaste skaidroja, ka privātais patēriņš samazinās. Arī noguldījumu pieaugums ir sācis palēnināties.
Tajā pašā laikā Rotkaste sacīja, ka iedzīvotāji sāk izmantot pandēmijas laikā ietaupīto naudu. Tieši tāpēc privātais patēriņš nekritīs tik strauji kā iedzīvotāju reālie ienākumi.
Runājot par investīcijām, Rotkaste minēja, ka ar būvniecību saistītās investīcijas palēninās pieaugošo izmaksu dēļ. Nenoteiktība neļauj uzņēmumiem aizņemties ilgtermiņā. Vienlaikus tika atzīmēts investīciju pieaugums automašīnu un ražošanas iekārtu iegādē. Rutkaste to saistīja ar airBaltic notiekošo lidmašīnu iegādi. Viņš piebilda, ka daudzi uzņēmumi nodarbojas arī ar ražošanas iekārtu iepirkumu.
Mājsaimniecību kreditēšana lēnām un vienmērīgi pieaug. Pieaug arī uzņēmumu kreditēšana. Agrāk tas bija ļoti vājš. Lai gan pēdējā laikā ir vērojams pārsteidzošs progress, kredītportfelis turpina kristies, atzīst eksperts.
Eksporta un importa aktivitāte turpina strauji augt. Lielu daļu no šī pieauguma veido augstākas cenas, skaidroja Rotkaste. Eksporta apjomi saglabājas pozitīvi, bet imports līdz šim palielinājies straujāk nekā eksports.
Eksports samazinās recesijas gaidu un vājā pieprasījuma dēļ. Tāpat jūtams cenu samazinājums dažām izejvielām.
Rotkaste atzina, ka šogad eksporta apjoms uz Krieviju ne tikai samazinājies, bet arī palielinājies salīdzinājumā ar pirmskara periodu. Samazinājums bija vērojams tikai pirmajos kara mēnešos, bet pēc tam eksporta apjomi uz Krieviju atkal sāka pieaugt. Centrālās bankas eksperts skaidroja, ka eksporta apjomus uz Krieviju pārsvarā veido farmācijas produkti, kā arī dažādi mehānismi un iekārtas, tostarp elektroierīces.
Viņš piebilda, ka ir skaidrs, ka daudzi uzņēmumi virzienu nav mainījuši. 80% uzņēmumu eksportē preces uz Krieviju. Šis tirgus veido vairāk nekā 50% no kopējā eksporta apjoma.
Viņš arī sacīja, ka līdz ar zemo bezdarba līmeni situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir saspringta. Tajā pašā laikā iedzīvotāju ienākumu līmenis, kas joprojām ir zem inflācijas līmeņa, samazina viņu pirktspēju un patēriņu.
Valdības atbalsts energoresursu cenu krīzes laikā un mājsaimniecību uzkrājumu izmantošana daļēji palīdz mazināt mājsaimniecību patēriņa aktivitātes kritumu un dažādu uzņēmumu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Izsludinātais valsts atbalsts 2022.-2023.gada apkures sezonai – aptuveni 740 miljoni eiro – atstās ietekmi uz Latvijas IKP 0,64% līmenī, norāda Latvijas Banka. Tas nedaudz samazinās inflāciju. Rotkaste sacīja, ka bez šī atbalsta ekonomikas lejupslīde būtu lielāka.
Kazāks skaidroja, ka Latvijas valdības rīcība palielina budžeta deficītu, bet īpaši svarīga ir maznodrošinātajām ģimenēm energoresursu cenu krīzes laikā. Šis atbalsts ir svarīgs arī tādēļ, lai iedzīvotāji būtu pasargāti no enerģijas cenu kāpuma.
2021. gadā Latvijas IKP pieauga par 4,5%.
