Latvijas ārlietu ministrs ceturtdien sacīja, ka Rīga mudina Rietumu sabiedrotos apmācīt Ukrainas spēkus modernu Rietumu ieroču iegūšanā un pat nosūtīt Rietumos ražotas kaujas lidmašīnas, kamēr sabiedrotie plāno, kā apbruņot Kijevu lielos attālumos.
Sarunā ar Politico Edgars Rinkovičs uzstāja, ka Ukrainas partneri ir sajūsmā par šo ideju, kas vēl pirms trim mēnešiem būtu šķitis neiedomājama.
“Es domāju, ka ir impulss darīt lietas, kuras mēs, iespējams, nevarējām izdarīt pirms mēneša vai diviem,” ministrs sacīja Politico.
Patiešām, pēdējās dienās tādas valstis kā Vācija ir atkāpušās no agrākās opozīcijas pret ekipējuma sūtīšanu uz Ukrainu, kam būtu nepieciešamas ievērojamas apmācības, jo Berlīne paziņoja, ka nodrošinās Ukrainu ar moderniem vācu tankiem (lielākā daļa ukraiņu karavīru ir apmācīti padomju laika militārajos spēkos). aprīkojums). Tikmēr valstis, tostarp ASV, Francija un Kanāda, arī represijas Smagāki ieroči Ukrainai, karam ieejot potenciāli ieilgusī fāzē.
Tagad ir izpratne, ka Rietumi ir “ilgtermiņa pozīcijās”, sacīja Rinkovičs.
Tomēr progresīvākas Rietumu tehnikas, īpaši kaujas lidmašīnu, lielo sūtījumu eskalācija iezīmētu Rietumu militārā atbalsta pieaugumu, kas jau ir saniknojis Kremli un izraisījis niknus prezidenta Vladimira Putina atriebības draudus.
Rinkovskis apgalvoja, ka atbalsta stiprināšana Ukrainai ir būtiska.
“Lai no jauna aprīkotu Ukrainas armiju, apbruņotu to, apmācītu ukraiņu karavīrus lietot Rietumu tipa tehniku - vai tās būtu lidmašīnas, tanki, bruņutransportieri [armored personnel carriers]Artilērijas sistēmas ir “stratēģisks mērķis, jo mēs visi saprotam, ka arī Ukrainai nākotnē ir jābūt spēcīgai armijai pie jebkāda scenārija”, sacīja Latvijas ministrs.
Domāšanas maiņa, pēc kāda ilggadēja Latvijas politiķa domām, notiek, izplatot attēlus par zvērībām pret civiliedzīvotājiem un to, ka Kijevas partneri “uzskata Ukrainu par spējīgu sevi aizstāvēt”.
Ministrs piebilda, ka ir “apziņa”, ka “mēs īsti nevaram paļauties uz diplomātiskiem centieniem” un ka “lai būtu reālas sarunas, Ukrainai ir jāgūst panākumi”.
Viņš sacīja, ka Ukrainas atbalstītājiem “vajadzētu darīt vairāk”. Atzīstot, ka Latvija nevar nosūtīt lidmašīnas vai tankus, viņš sacīja, ka valsts jau ir sniegusi Ukrainai palīdzību vairāk nekā 220 miljonu eiro apmērā.
Latvijas ministra komentāri izskanēja dienu pēc tam, kad Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trusa aicināja sabiedrotos pastiprināt bruņošanās centienus Ukrainā, tostarp izstādīt lidmašīnas.
“Karš Ukrainā ir mūsu karš – tas ir ikviena karš, jo Ukrainas uzvara ir mūsu visu stratēģiskais pienākums,” runā sacīja Truss. “Smagie ieroči, tanki, lidmašīnas — iedziļinieties mūsu krājumos un palieliniet ražošanu. Mums tas viss ir jādara.”
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apgalvoja, ka šie sūtījumi padarīja karu par NATO un Krievijas starpkauju.
Rietumu amatpersonas noraida šo apsūdzību.
“Nekāda starpnieka kara nav,” sacīja Latvijas Rinkovice. “Atsevišķas dalībvalstis, protams, nodrošina nepieciešamo aprīkojumu – mēs redzam, ka arvien vairāk un vairāk atrod veidus, kā nosūtīt tankus vai artilērijas sistēmas -, un es domāju, ka tas ir pareizi.”
