Izrādās, jau divus gadus Latvija par nepārstrādāto plastmasu Eiropas Savienībai maksā milzīgas naudas summas, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Taču par šo naudu it kā jāsedz ražotāji un tirgotāji, izvēloties materiālus, ko izmantos savos izstrādājumos un iepakojumā.
Mēģinājumi uzticēt šo pienākumu uzņēmējiem iepriekš ir atteikti divreiz. Tagad Latvijai draud naudas sods par bioloģiskās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas neieviešanu.
Sākot ar 2021. gadu, ES budžets saņem papildu maksu, ko dalībvalstis maksā par katru 1 kg nepārstrādātas plastmasas. Pirmajā šīs nodevas ieviešanas gadā Latvija samaksāja 20 miljonus eiro. Nodevas nedrīkst pārsniegt 1% no valsts ekonomikas. Par to tā tika samazināta līdz 14,8 miljoniem eiro. 2022. gadam summa ar atlaidi bija 15,3 miljoni eiro.
Komentāri Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rudīts Visiri: «Tas nav naudas sods, un tas ir pats galvenais, ko gribēju pateikt, jo lielākoties cilvēki to saprot: viņi maksā labi.
Tas nav labi.
Maksa ir saistīta ar pārstrādāto plastmasas iepakojumu. Valstīm ir jāmaksā ES budžetam 0,80 eiro par 1 kg nepārstrādāta plastmasas iepakojuma. »
Dalībvalstis uzzināja par jaunajām maksām un tām bija laiks pielāgot savas sistēmas, lai nodrošinātu, ka nodevas tiek iekasētas no tiem, kas importē vai ražo preces ar nepārstrādātu iepakojumu. Latvijā šādas sistēmas nav, tāpēc nodeva tiek segta no valsts budžeta.
“Ražotāji nav īpaši entuziastiski kaut ko mainīt savā pieejā un iepakojuma izvēlē. Tas tāpēc, ka viņiem nekas nav jāmaksā, jo nodevu maksā visi nodokļu maksātāji. Potenciālu risinājumu VARAM saskatīja Dabas resursu nodokļa likuma grozījumos, kas tiek piedāvāti 2021. gadā.
Diemžēl modifikācijas beigās netika prezentētas. Ministru kabinets to pārtrauca, un tas joprojām nav apstiprināts. Šie grozījumi paredzēja noteikt, ka iepriekš minētās nodevas ir obligāti jāmaksā ražotājiem – kuri izmanto šādu iepakojumu, ne tikai ražotājiem Latvijā, bet arī komersantiem, kuri ieved šādu iepakojumu no ārvalstīm».
Taču 2021. gadā sistēma netika pieņemta. Tas ir saistīts ar Ministru kabineta nostāju, ka pandēmijas laikā nodokļi netiks iekasēti un pašreizējie nodokļi netiks mainīti. Tad vides aizsardzības ministrs Arturs Toms-Bliss tajā vainoja premjerministru. Tāda pati diskusija bija 2019. gadā. Toreiz ražotāji pret to iebilda, sakot, ka viņiem jau ir krava – pudele un viņi var noguldīt. Politiķi atkāpās.
Ināra ure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas direktore: «Ražotāju attieksme ir tāda, ka piedāvāt citu slogu ir par daudz. Bet, no otras puses, mēs esam sociāli un videi atbildīgi cilvēki. Mēs saprotam, ka mums ir jāatsakās no nepārstrādātas plastmasas. Tas būtu jādara 2025. gadā par 2024. gadu, lai ražotājiem būtu laiks sagatavoties, jo pāreja uz videi draudzīgāku iepakojumu prasa laiku un ieguldījumus. »
Tagad iebildumi ir Finanšu ministrijai.
Fonds vēlas sagaidīt nodokļu vadlīnijas nākamajiem trīs gadiem. Tagad, kad grozījumi aizliegti jau trešo reizi, atkritumu apsaimniekotāji lūguši deputātus rīkoties un ierosināt grozījumus pašiem.
SIA “Latvijas zaļais punkts” valdes priekšsēdētājs Jānis Eisbalts: “Mēs uzskatām, ka tas viss ir nepareizi. Tāpat kā jebkurš nodoklis, kas saistīts ar piesārņojumu un atkritumu šķirošanu, ES normatīvajos aktos ir skaidri noteikts, ka maksā piesārņotājs. Tas nozīmē, ka jūs maksājat par iegādātajām precēm un izmantotajām precēm. Maksā tikai tas, kurš izmanto preci un rada atkritumus. To nevar ielikt valsts budžetā, jo tas nozīmē, ka jāmaksā visiem, arī tiem, kuri nevar atļauties iegādāties jaunus produktus, un tiem, kuri neiet iepirkties bieži.
Latvija savu atkritumu šķirošanas un pārstrādes politiku veido, izmantojot dabas resursu nodokli. To maksā par piesārņojumu, automašīnu reģistrāciju pirmo reizi un ūdens izmantošanu hidroelektrostacijās. Ražošanas iepakojuma maksa šeit
Nepārsniedziet pat vienu miljonu eiro gadā.
Faktiskā dabas resursu nodokļa summa, kas ražotājiem jāmaksā, ir daudzkārt lielāka par to – aptuveni 300 miljoni eiro gadā. Korporācijas ir atbrīvotas no lielākās daļas no tiem, jo tās piedalās dažādos atbildības režīmos. Nodrošina šķiroto atkritumu savākšanu un pārstrādi. Spriežot pēc saistību sistēmu apgrozījuma, uzņēmumi katru gadu maksā ap 30 miljoniem eiro, tādējādi izvairoties no pienākuma maksāt dabas resursu nodokli.
Valsts vides departamenta ģenerāldirektore Elita Baklana-Ansberga: “Dabas resursu nodokļa likme ir finanšu instruments. Tā nav videi nodarītā kaitējuma aplēse. Tas ir paredzēts, lai mudinātu uzņēmumus uzņemties ražotāju atbildību, lai padarītu nodokļu maksāšanu pievilcīgāku un efektīvāku. Ražotāju atbildība neaprobežojas tikai ar preču kvalitāti pārdošanas brīdī, bet visu dzīves gaitu līdz brīdim, kad prece kļūst nelietderīga. Dzīves cikls beidzas, kad produkti tiek pārstrādāti jaunos materiālos. »
Ražotāja atbildības noteikumi nodrošina iepakojumu šķirošanu. Plastmasas konteineru, kartona kārbu un stikla izkraušanas izmaksas ārpus veikaliem un dzīvojamām mājām sedz šīs sistēmas. Tad ir jāsaskaņo veids, kādā savāktie atkritumi tiek pārstrādāti.
Dabas resursu nodokļa likme 2020. gadā pieauga vairākos departamentos. No tā iegūtos papildu 11 miljonus eiro Ministru kabinets izmantoja finansējuma piešķiršanai VARAM un Kultūras ministrijai. VARAM piešķirtie 8,8 miljoni eiro ir izlietoti, lai finansētu integrētu pieeju resursu pārvaldībai, Salaspils kodolreaktora uzturēšanai, kā arī vairākiem ar dabu nesaistītiem mērķiem.
