Latvijai līdz 30.jūnijam jāizlemj, vai Baltijas dzelzceļš var braukt cauri Rīgai / Raksts

To, ka Baltijas dzelzceļa līnija izmaksās vairāk nekā 2 miljardus eiro, dalībnieki zināja jau pirms pieciem gadiem, 2019. gadā. RB Rail informēja Satiksmes ministriju par nepieciešamo investīciju apjomu, liecina tikko deklasificētais informatīvais ziņojums. Par Baltijas dzelzceļa ieviešanu Latvijā.

Turklāt 2021. gadā RB Rail aplēses par projekta Latvijas daļu jau bija tuvu pieciem miljardiem dolāru, taču nekāda preventīva darbība nesekoja. Toreiz par šīm aplēsēm bija zināms arī De Facto, taču neviena amatpersona nevēlējās tās apstiprināt. 2021. gada decembrī intervijā De Facto satiksmes ministrs Taless Linkets (Jaunā konservatīvā partija) sacīja: “Šobrīd ir pāragri runāt par kopējām izmaksām, projektēšanas fāze vēl turpinās un tad, kad viss maršruts būs pabeigts. projektēts un pabeigts, tad aptuvenās paredzamās cenas zināsim būvniecības procesā un neviens cipars netika minēts, pat ne aptuvens cipars.

Pēc jaunākajām aplēsēm, viss projekts Latvijai izmaksās 9,6 miljardus eiro. Bet sadalot to posmos un izbūvējot vienu trasi, un nebūvējot reģionālās stacijas un atrodot pagaidu risinājumus atsevišķiem Rīgas posmiem, varētu sasniegt 6,4 miljardus eiro.

Pirmajā posmā vien Latvijas valdībai jālemj, kā papildus potenciālajiem pieejamajiem līdzekļiem nodrošināt vēl četrus miljardus eiro.

Pakāpeniska ieviešana ir nepieciešama, jo ir maz naudas un ļoti maz laika. Šī nedēļa sākās ar RB Rail prezentāciju par izmaksu un ieguvumu analīzi, kur tīrie ieguvumi no pilnībā pabeigta Rail Baltica projekta 80 gadu laikā visās trīs Baltijas valstīs sasniegs vairāk nekā 6 miljardus eiro. Tas ir, ja darbs netiek aizkavēts tālāk. \\

Speciālisti norāda, ka Rail Baltica projektā ir identificēti 76 riski, no kuriem 30 procenti ir augsti vai ļoti augsti, un finansējums ir pirmais.

READ  Airbaltic pasūta vēl 30 Airbus A220-300 lidmašīnas

Pēc vairāk nekā sešu mēnešu kavēšanās Satiksmes ministrija beidzot ir gatava likt galdā jau vairākus mēnešus valdības darba kārtībā esošo ziņojumu par projekta attīstību. Diskusijas turpinājās līdz vēlam vakaram, un ārpus slēgtās sēdes bija dzirdamas skaļas balsis.

Ministri no Ministru kabineta sēdes izskanēja pārliecībā, ka vilciena līnijai pirmajā kārtā jāšķērso Rīga.

Iepriekš ilgi tika strādāts pie scenārija, kurā Rīga tiktu pievienota tikai daļēji. Uz de facto jautājumu, vai šo diskusiju vajadzēja rīkot valdībā pagājušā gada beigās, kad pirmo reizi tika sagatavots ziņojums, un vai pusgads nav bijis veltīgi, satiksmes ministrs Kaspars Breškens (Progresīvie) atbildēja: “Laikam nepiekrītu.” Tomēr pusgads ir izniekots, un ir skaidrs, ka formālais process Ministru kabinetā ir apjomīgs – un es šobrīd nevaru atcerēties, kad tas vispār ir izdarīts, ņemot vērā informācijas apjomu, ko ministri ir izlasījuši un novērtēts viņu darba uzdevuma ietvaros…”

Briskins norādīja, ka Ministru kabinets šo ziņojumu izskatīja tad, kad citi ministri bija tam gatavi. Taču dokumenta aprite liecina, ka tas Satiksmes ministrijā atrodas daudz ilgāk nekā, piemēram, Finanšu ministrijā, kurai bija vislielākais iebildumu skaits. Pēc informatīvā ziņojuma pirmās redakcijas iesniegšanas apstiprināšanai Finanšu ministrija savu viedokli pauda trīs dienu laikā, savukārt Satiksmes ministrija to aktualizēja 48 dienu laikā. Dokuments tika pārskatīts līdzīgā dažādos ātrumos, taču ne tik ilgi. Turklāt, lai dokuments tiktu izskatīts valdības līmenī, ne vienmēr ir nepieciešams visu pušu apstiprinājums, un tas ir izskatīts bez tā.

Satiksmes ministrijai tuvāko mēnešu laikā arī sadarbībā ar citiem uzdots sagatavot vairākus brīfinga ziņojumus, tostarp, ko darīt tālāk ar Rīgas dārgajām stacijām. Ātrvilcienu projekta finansēšanas plānu plānots sagatavot un iesniegt līdz septembra beigām.

READ  Covid rēgs atgriežas Eiropā

Bet jautājums ir, vai tiešām sešu gadu laikā ir iespējams izbūvēt līniju caur Rīgu, ja nav ne būvniecības ieceres, ne īpašumu atsavināšanas, ne zemes attīrīšanas no piesārņojuma. Attiecīgajiem uzņēmumiem ir divas nedēļas, lai atbildētu.

“Līdz 30.jūnijam šis risinājums un visi riski ir jāanalizē kopā ar kopējo projektu, jo principā izbūvētā infrastruktūra, darbi un riski, ar kuriem mēs saskārāmies, ir izcelti šajā provizoriskajā informatīvajā ziņojumā: Attīrīšanas darbi Vaguno parks, īpašums Atsevišķi, kas ir steidzami jālikvidē, un, pamatojoties uz to, mēs saliksim šo priekšlikumu, un mēs arī skatīsimies no dzelzceļa kustības grafika, kā mēs varam saglabāt šo sākotnējo sakārtojumu, jo mums ir krustu,” sacīja Eiropas Dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs. “Širotavā daudz taku, un tur faktiski ir divlīmeņu nogāze.”

Ministrs Breškens stāsta, ka gan iepriekš apspriestais scenārijs, gan jaunais (caur Rīgu) izmaksu ziņā būs līdzīgs. Pašlaik nav zināms, kas notiek šādā scenārijā ar iepriekš plānoto ceļu, kas pēc Salaspils šķērsošanas Daugavai tika noteikts kā militārās mobilitātes maršruts un saņēmis finansējumu tilta balstu izbūvei.

Šonedēļ publicētais Valsts kontroles ziņojums atklāj arī fundamentālas un ieilgušas problēmas Rail Baltica projekta vadībā. Piemēram, trūkst principu, kas regulētu, kādā līmenī ir jāvienojas par izmaiņām, tostarp tādām, kas prasa ievērojamus papildu budžeta izdevumus. Ne viss tiek risināts valdības līmenī.

“Arī ministrijā ir notikušas izmaiņas atbildīgajos cilvēkos, un katram, kas nāk uz šo projektu, ir savs redzējums, kā šo projektu realizēt, kas jāiesniedz valdībā, kas nav jāiesniedz valdībā. Katrs lēmums tika pieņemts, balstoties uz kaut kādiem konkrētiem apstākļiem, Toreizējo situāciju un izpratni par to, kāpēc virkne jautājumu tika izlemti šeit ministrijā un netika iesniegti Ministru kabinetam, es to nevaru komentēt, tas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmums. mani kolēģi,” izdevumam De Facto sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Ostrupa.

READ  Elektroenerģijas patēriņš Latvijā septembrī zemākais pēdējo piecu gadu laikā / raksts

Valsts kontroles ziņojums arī liecina, ka ministrs Breškens pērn no valdībā iesniegtā ziņojuma par Baltijas dzelzceļa finansējumu izņēma sadaļu par Rīgas staciju būvniecības izmaksu indeksāciju. Pēc astoņiem mēnešiem jautājums atkal ir valdības dienaskārtībā, taču tas jau ir ievērojami sarežģītāks, un projekta īstenotājs uzņēmums EDzL nodarbojas ar parādsaistībām darbuzņēmējiem, kas teorētiski nozīmē arī maksātnespējas risku.

“Satiksmes departamentam tikko tika iesniegts rēķins. Šajā gadījumā es ne tikai akli maksāju rēķinu, ko kāds nometa uz galda, bet arī gribēju pārliecināties, vai, teiksim, tiek ievērotas visas procedūras.” Breskins teica.

Tādas problēmas kā izmaksas, kavēšanās un finansējuma trūkums visās trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas.

Taču, kā norāda Valsts kontrole, lielākā atšķirība ir tā, ka ne Lietuva, ne Igaunija par projektu nebauda tādu slepenību kā Latvija.

“Informācija ir kļuvusi sabiedrībai pieejamāka, kad mēs veicām šo pētījumu, jo mums ir visi intelektuālā īpašuma jautājumi, visi ziņojumi ir ierobežoti, neviens neko nevar zināt. nesaki simtprocentīgi atklāti, bet tas ir pieejamāks, kādi ir ieguvumi Pirmkārt, sabiedrība zina, kas notiek, es zinu, ko sagaidīt un kad un ar ko varu paļauties, turklāt, manuprāt, tas ir svarīgi,” sacīja Valsts kontroles padomes locekle Inesa Kalvāna.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top