Latvijai joprojām ir kritiska attieksme pret Krieviju, jo premjerministrs uzvarēs vēlēšanās

Autors Andris Setas

Latvijas premjerministra Krišjāņa Kārenca (centriski pa labi) vadītā partija Jaunā Vienotība sestdien notikušajās vēlēšanās uzvarējusi, liecina provizoriskie rezultāti, un 19% balsu nostādīja tai iespēju vadīt citu koalīcijas valdību.

Rezultāti – saskaitot 96% rajonu – nozīmē, ka Latvijai līdzās Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai jāpaliek vadošajai balsij, spiežot ES ieņemt izšķirošu nostāju pret Krieviju.

Kārenas partija atkal bija partija, kas pēc vēlēšanām saņēma vislielāko atbalstu. Pašreizējās koalīcijas locekļi bija ceļā uz 42 vietām 100 vietu parlamentā, tāpēc Karencam ir jāmeklē papildu sabiedrotie, lai paliktu premjerministra amatā.

Līdz deviņām partijām var iegūt pietiekami daudz balsu, lai nodrošinātu vietas parlamentā.

Pēc kampaņas, kurā dominēja drošības apsvērumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Kārencs aģentūrai Reuters sacīja, ka strādās, lai izveidotu līdzīgi domājošu partiju koalīciju.

“Esmu pārliecināts, ka mēs spēsim atrast šādu risinājumu,” viņš sacīja agrā svētdienas vakarā.

“Pirmkārt, visiem ir prātā, kā mēs pārdzīvojam ziemu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, lai mēs visi paliktu vienoti aiz Ukrainas un nepiekāptos grūtību priekšā.”

Kārencs, pirmais amatā esošais Latvijas valdības vadītājs pilnā četru gadu laikā un 57 gadus vecs ASV un Latvijas dubultpilsonis, guva labumu no viņa politikas Maskavā, kas ietvēra ieceļošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem, kuri ceļo no Krievijas un Baltkrievija.

“Es neredzu iespēju, ka kāda valdība Latvijā pārtrauks atbalstīt Ukrainu – tas nav nelielas politiķu grupas viedoklis, tas ir mūsu sabiedrības viedoklis,” sacīja Karencs.

Taču viņa uzvara varētu paplašināt plaisu starp latviešu vairākumu valstī un krievvalodīgo minoritāti par viņu vietu sabiedrībā.

Samazinās veicinātāju atbalsts Krievijai

Vēlēšanu rezultāti liecina par sarūkošu atbalstu Latvijas mazākumtautību krievvalodīgajām tautas partijām, kas veido aptuveni ceturto daļu no 1,9 miljoniem valsts iedzīvotāju.

READ  Komarovs, Vilpola, Vatanens iekļauti Somijas olimpiskajā komandā

Pēc lielākās balsu daļas iegūšanas 2018. gada vēlēšanās, kreisi noskaņotās partijas Saskaņa atbalsts kritās līdz 5%, novērotājiem norādot uz etnisko latviešu vēlētāju atsvešināšanu un krievvalodīgo vilšanos par partijas vadības kritiku Kremlim saistībā ar Ukrainu. . .

“Krievu vēlētāji migrē pāri nacionālajai robežai un balso (par partijām) Latvijā. Tas ir pozitīvi,” sacīja analītiķis Filips Radživskis.

Opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, kas ir cieši saliedētu konservatīvo grupu koalīcija ap Ivaru Limbergu, ilggadējo Ventspils mēru, kurš 2019.gadā tika iekļauts ASV sankciju sarakstā saistībā ar apsūdzībām korupcijā, ierindojās otrajā vietā ar 13%.

Kopš februāra atbrīvots pret 100 000 eiro drošības naudu, pārsūdzot savu 2021. gadā notiesāto korupciju, 69 gadus vecais Limbergs 2014. gadā sacīja, ka NATO izvietošana Latvijā bija okupācija.

Taču partijas līderis Armands Krūzs agri svētdien aģentūrai Reuters sacīja, ka viņa partija atbalstīs Karenca stingro nostāju pret Krieviju, sakot, ka “mēs uzskatām, ka mūsu pašreizējā ārpolitika ir ļoti pareiza”.

Krauze sacīja, ka Limberga vārdi ir apdullināti no pretiniekiem.

(Andrios Setas un Janis Lazance reportāžas; Rediģēja Kirstena Donovana un Frensisa Kerija)

Jasmine Cole

"Profesionāls popkulturālists. Nedziedināms pārtikas zinātnieks. Analītiķis. Ārkārtējs lasītājs. Tipisks sociālo mediju fanātiķis. Čivināt cienītājs."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top