Latvijai joprojām ir kritiska attieksme pret Krieviju, jo premjerministrs uzvarēs vēlēšanās

Premjerministra Krišjāņa Kārenca vadītā centriski labējā partija Jaunā Vienotība sestdien uzvarēja vēlēšanās ar 19% balsu, ļaujot viņam vadīt citu koalīcijas valdību, liecina provizoriskie rezultāti.

Rezultāti – saskaitot 96% rajonu – nozīmē, ka Latvijai līdzās Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai jāpaliek vadošajai balsij, spiežot ES ieņemt izšķirošu nostāju pret Krieviju.

Kārtējo reizi Karenca partija bija partija, kas pēc vēlēšanām guva vislielāko atbalstu. Pašreizējās koalīcijas locekļi bija ceļā uz 42 vietām 100 vietu parlamentā, tāpēc Karencam ir jāmeklē papildu sabiedrotie, lai paliktu premjerministra amatā.

Reģistrējieties tūlīt, lai iegūtu bezmaksas neierobežotu piekļuvi vietnei Reuters.com

Līdz deviņām partijām var iegūt pietiekami daudz balsu, lai nodrošinātu vietas parlamentā.

Pēc kampaņas, kurā dominēja drošības apsvērumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Kārencs aģentūrai Reuters sacīja, ka strādās, lai izveidotu līdzīgi domājošu partiju koalīciju.

“Esmu pārliecināts, ka mēs spēsim atrast šādu risinājumu,” viņš sacīja agrā svētdienas vakarā.

“Pirmkārt, visiem ir prātā, kā mēs pārdzīvojam ziemu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, lai mēs visi paliktu vienoti aiz Ukrainas un nepiekāptos grūtību priekšā.”

Kārencs, pirmais Latvijas valdības vadītājs pilnu četru gadu termiņu un 57 gadus vecais ASV un Latvijas dubultpilsonis, izmantoja savu Maskavas politiku, kas ietvēra ieceļošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem, kuri ceļo no Krievijas. un Baltkrievija.

“Es neredzu iespēju, ka kāda valdība Latvijā pārtrauks atbalstīt Ukrainu – tas nav nelielas politiķu grupas viedoklis, tas ir mūsu sabiedrības viedoklis,” sacīja Karencs.

Taču viņa uzvara varētu paplašināt plaisu starp latviešu vairākumu valstī un krievvalodīgo minoritāti par viņu vietu sabiedrībā.

Samazinās veicinātāju atbalsts Krievijai

Vēlēšanu rezultāti liecina par sarūkošu atbalstu Latvijas mazākumtautību krievvalodīgajām tautas partijām, kas veido aptuveni ceturto daļu no 1,9 miljoniem valsts iedzīvotāju.

READ  Brāļi Bertāni Latvijā piedzīvo savu Pasaules kausa sapni - FIBA ​​Pasaules kausu basketbolā 2023

Pēc lielākās balsu daļas iegūšanas 2018. gada vēlēšanās, kreisi noskaņotās partijas Saskaņa atbalsts kritās līdz 5%, novērotājiem norādot uz etnisko latviešu vēlētāju atsvešināšanu un krievvalodīgo vilšanos par partijas vadības kritiku Kremlim saistībā ar Ukrainu. . .

“Krievu vēlētāji migrē pāri nacionālajai robežai un balso (par partijām) Latvijā. Tas ir pozitīvi,” sacīja analītiķis Filips Radživskis.

Opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, kas ir cieši saliedētu konservatīvo grupu koalīcija ap Ivaru Limbergu, ilggadējo Ventspils mēru, kurš 2019.gadā tika iekļauts ASV sankciju sarakstā saistībā ar apsūdzībām korupcijā, ierindojās otrajā vietā ar 13%.

Kopš februāra atbrīvots pret 100 000 eiro drošības naudu, pārsūdzot savu 2021. gadā notiesāto korupciju, 69 gadus vecais Limbergs 2014. gadā sacīja, ka NATO izvietošana Latvijā bija okupācija.

Taču partijas līderis Armands Krūzs agri svētdien aģentūrai Reuters sacīja, ka viņa partija atbalstīs Karenca stingro nostāju pret Krieviju, sakot, ka “mēs uzskatām, ka mūsu pašreizējā ārpolitika ir ļoti pareiza”.

Krauze sacīja, ka Limberga vārdi ir apdullināti no pretiniekiem.

Reģistrējieties tūlīt, lai iegūtu bezmaksas neierobežotu piekļuvi vietnei Reuters.com

(Andrios Setas un Janis Lazance rediģēšanas preses reportāža) Kirstena Donovana un Frensisa Kerija

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top