Latvijai ir zināms progress saistībā ar OECD rekomendācijām kukuļošanas apkarošanai / raksts

a Latvijas iesniegtais ziņojums 124 lappušu garumā Sniedz informāciju par progresu ieteikumu ieviešanā 3. fāzes ziņojumā. Ziņojuma kopsavilkums un ESAO kukuļošanas darba grupas secinājumi tika pieņemti 2021. gada 15. oktobrī. Tas ir jaukts saturs, kas satur uzslavas par dažiem būtiskiem panākumiem, vienlaikus paužot bažas. par rīcības trūkumu citās jomās.

dokumentus

Latvia-Phase-3-Follow-up-Report-en.pdf

lejupielādēt

1,84 MB

“Darba grupa apsveic Latviju ar pirmās ārvalstu kukuļošanas lietas sekmīgu pabeigšanu un otrās lietas nodošanu tiesai, kā arī mudina Latviju turpināt centienus, lai nodrošinātu, ka izpilde ir samērīga ar valsts pakļautību ārvalstu kukuļošanas un sekojošiem naudas atmazgāšanas riskiem.

“Konkrēti, progress netika panākts trijās III fāzes lietās, kurās neLatvijas uzņēmumi izmantoja Latvijas bankas vai citas juridiskas personas, lai novirzītu un pēc tam legalizētu kukuļņemšanas maksājumus. Vienā gadījumā naudas atmazgāšanas izmeklēšanas apjoms joprojām bija ierobežots, Pārējās divās lietās izmeklēšana tika slēgta, un līdz ar to ļoti iepriecinoša ir trīs izmeklēšanas uzsākšana pēdējo divu gadu laikā pret juridiskām personām gan par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, gan kukuļošanas izdarīšanu vai veicināšanu.

Darba grupa atzinīgi novērtēja pastiprināto sadarbību starp KNAB un Finanšu izlūkošanas vienību (FIU), taču “arī pauž nožēlu, ka Latvija ir veikusi ierobežotus pasākumus, lai tās tiesiskais regulējums pilnībā atbilstu Pretkukuļošanas konvencijai. Proti, Latvija vēl nav izdarījusi pieņemti noteikumi, lai nodrošinātu, ka Latvijas likumdošanā noteiktā prasība, ka tiešais nodoms ārvalstu kukuļņemšanas nodarījumā atbilst 1.pantam un ka nodarījumā skaidri ietverts solījums uzpirkt.Tāpat Latvija nav precizējusi, ka var tikt piemērots piespiedu līdzeklis. ierosināta pret juridisko personu arī pēc tam, kad ar to saistītā fiziskā persona ārvalstīs ir attaisnota.”

Ziņojumā teikts, ka “ārkārtīgi satraucošs ir fakts, ka Latvijā līdz šim neviena finanšu institūcija nav saukta pie kriminālatbildības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, un darba grupa pauž nožēlu, ka joprojām trūkst sodāmības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kuras pamatā ir ārvalstu kukuļošana”.

Ziņojumā ir ietverta arī informācija par konkrētām lietām, kas tika izmeklētas, atsaucoties uz “Tiesībaizsardzības aģentūras lietu, Baltkrievijas programmatūras lietu un informāciju no mediju lietas”. Līdz šim ir tikai viens ārvalstu kukuļdošanas gadījums, kurā noteiktas sankcijas. Juridiskajai personai piemērots sods 77 400 eiro apmērā. Turklāt asociētais uzņēmums nevarēs piedalīties publiskajos iepirkumos trīs gadus.

READ  UPP Olaines OÜ Uzņēmuma neauditētie konsolidētie finanšu rezultāti

2020.gadā KNAB ierosināja deviņas krimināllietas saistībā ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistībā ar korupcijas nodarījumiem, arestējot vairāk nekā 22 miljonus eiro un 13 nekustamos īpašumus. Vienā gadījumā Latvija konfiscēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus 1 383 034 eiro apmērā. Kriminālprocesa ietvaros notikušajā ārvalstu kukuļdošanas lietā noskaidrots, ka IT uzņēmums slēdzis fiktīvus līgumus, kas ļāvuši uzņēmumam kukuļus nodot kādai valsts amatpersonai Baltkrievijā. Manekena līgumi ļāva Latvijā reģistrētai juridiskai personai izvairīties no uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas, nodarot valstij zaudējumus 51 741 eiro apmērā. Lieta nododama izskatīšanai tiesā, un tiesa lemj par minētās summas konfiskāciju un atdošanu valstij kā cietušajam.

2020.gadā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) starpniecību nav konstatēts neviens ārvalstu kukuļdošanas gadījums. VID 2020.gada jūnijā izveidotais Iekšējās jurisdikcijas centrs varēja sniegt sākotnējās konsultācijas VID amatpersonām korupcijas lietās, taču tam nebija uzdots izvērtēt, vai kukuļošanu ārvalstu valsts amatpersonām efektīvi atklāja nodokļu iestādes.

“Latvija ir pielikusi ierobežotas pūles, lai palielinātu izpratni par ārvalstu kukuļdošanas noziegumu to amatpersonu vidū, kuras spēj to atklāt. Lai gan ir organizēti daži informatīvie pasākumi diplomātiskajiem darbiniekiem, neviena cita amatpersona šajā amatā nav iesaistījusies līdzīgās darbībās. Turklāt , Latvija ir īstenojusi virkni pasākumu, lai veicinātu trauksmes celšanu.Publiskajā un privātajā sektorā, lai gan tas nav tieši vērsts uz ārvalstu kukuļdošanas atklāšanu.Kopš 3. fāzes neviens Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vai citas atbildīgas personas nav ziņojušas par ārvalstu kukuļdošanu,” teikts ziņojumā. .

Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) direktors Džeikobs Strēms pievērsās lietas pozitīvajai pusei, sakot:

“OECD WGB atzinība ir vērā ņemams sasniegums Latvijas divu gadu visaptverošā darbā, lai ievērotu rekomendācijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas un ar to saistīto noziegumu novēršanu un apkarošanu. Tā arī turpmāk paliks viena no KNAB prioritātēm, ko īstenos līdz plkst. iestāde cieši sadarbojoties ar citām institūcijām, tai skaitā Finanšu izlūkošanas nodaļu un Prokuratūru”.

Darba grupa aicināja Latviju divu gadu laikā (tātad līdz 2023.gada oktobrim) iesniegt rakstisku ziņojumu par neizpildītajiem ieteikumiem.

READ  Rietumiem jātiek galā ar Krieviju pēc kara Ukrainā

Pilns ziņojums ir pieejams lasīšanai tiešsaistē: https://www.oecd.org/corruption/Latvia-phase-3-follow-up-report-en.pdf Tas arī ir saistīts ar šo stāstu.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top