23. februāra vakarā Kaspars Ozoličs atradās Otavā, kur nupat bija ieradies, lai uzsāktu savu jauno diplomātisko amatu kā Latvijas vēstnieks Kanādā. Viena no tēmām viņa prātā bija, kā reaģēt uz kara rēkoņu, kas bija skaļāks par Krieviju. Tajā pašā dienā Latvija faktiski nosūtīja pretgaisa raķetes uz Ukrainu.
Tajā naktī sākās masveida Krievijas iebrukums Ukrainā. Ozuličs, veterāns diplomāts, kurš savulaik vadīja Krievijas politikas departamentu savā valdībā, nebija pārsteigts par pašu karu, lai gan viņš bija šokēts par agresijas mērogu un smagumu.
Vēstnieks sacīja sarunājoties ar brīvā prese Gandrīz pirms divām stundām šonedēļ Buvetē jauno Osborne Village Café darbību uzsāka ilggadējais latviešu izcelsmes kanādiešu šefpavārs Alekss Svenne un viņa meita Ursula Svenne.
Skats no gaisa uz dzīvojamo rajonu, ko iznīcināja Krievijas bombardēšana Irbinā netālu no Kijevas, Ukrainā, sestdien, 2022. gada 21. maijā (AP Photo/Efrem Lukatsky)
Taču Ozoliņš darbu Kanādā sāka Latvijai un savas valsts attiecībām ar Kanādu izšķirošā brīdī. Kopš kara sākuma šajā valstī ir viesojušās trīs augstas Latvijas amatpersonas, tostarp Ministru prezidents Krišāns Karičs; Martā Džastins Trudo viesojās Latvijā, kur paziņoja par Kanādas NATO misijas atjaunošanu šajā valstī.
Savukārt sestdien Ozoliņš runās ar 500 CFB Šilo karavīriem, kuri šī atkārtotā apstiprinājuma ietvaros dodas uz sešu mēnešu dislokāciju Latvijā. Šīs nedēļas sākumā Latvijas prezidents Ērgls Levits sacīja, ka plāno dot rīkojumu visai Latvijā izvietotajai 5000 NATO karavīru brigādei darboties kā pieaugošam atturēšanas līdzeklim pret Krievijas agresiju.
Šīs kustības uzsver šī ģeopolitiskā brīža bīstamību, jo Krievijas kara sekas Ukrainā izplatās visā Eiropā. Kamēr Ozoličs neiedomājās, kādu bardzību prasīs karš, viņu pārsteidza arī ātrums un saliedētība, ar kādu Eiropas valstis un NATO dalībvalstis pulcējās, lai reaģētu.
“Es ticēju, ka kaut kas notiks, bet es nevarēju iedomāties mērogu un nevarēju iedomāties brutalitāti.”
– Kaspars Ozuļihs par Krievijas iebrukumu Ukrainā
“Manuprāt, tas bija arī kaut kas tāds, ko Putins nebija gaidījis,” viņš saka. “Viņš uzskatīja, ka viņam būs manevrēšanas iespējas un viņš spēs nostādināt vienu valsti pret otru. Tā viņš prognozēja, ka starp ES un NATO valstīm būs šķelšanās par to, kāda politika mums būtu jāīsteno… mēs neesam tādā stāvoklī.”
No visiem Ukrainas atbalstītājiem Eiropā Latvija kopā ar Baltijas kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, kā arī Poliju ir kļuvusi par izturīgāko. Tā ir nosūtījusi Ukrainai militārai palīdzībai trešdaļu no sava ikgadējā aizsardzības budžeta, uzņēmusi 30 000 bēgļu valstī, kurā ir tikai 1,9 miljoni cilvēku, un aicinājusi uz stingrāku starptautisku reakciju.
Ozoliņš saka, ka tam ir daudz iemeslu. Viens ir tas, ka Latvijai, viņaprāt, ir “morāls pienākums” nostāties līdzās Ukrainai kā valstij, kas Otrā pasaules kara laikā cieta no padomju okupācijas, un kā bijušajai padomju valstij. Viņš saka, ka šī “personīgā pieredze” ir likusi Baltijas valstīm un Polijai būt skaļākajām.
