Latvijas aizsardzības ministrs sacīja: “Ukrainai ir jāuzvar, tas ir ļoti vienkārši, Krievijai ir jāzaudē, citas izejas no tā nav.”
Brisele, Beļģija – Latvija ceturtdien, 16.jūnijā, prezentēja pēdējo soli vairāku NATO spēku izvietošanai Baltijas valstīs, divas nedēļas pirms NATO valstu vadītāji ir gatavi lemt par turpmāko militāro formējumu alianses austrumu flangā, reaģējot uz Krievijas spēkiem. Iebrukums Ukrainā.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicinājis Baltijas valstīs izvietot lielākus spēkus un sacījis, ka jebkādas vājuma pazīmes – gan Ukrainā, gan NATO teritorijā – uzmundrinātu Krieviju.
“Ukrainai ir jāuzvar, tas ir ļoti vienkārši, Krievijai ir jāzaudē, no tā nav citas izejas,” viņš sacīja žurnālistiem, ierodoties uz otro sarunu dienu NATO galvenajā mītnē Briselē.
“Ja būtu savādāk, mēs vienkārši aicinātu… kaut kādu Krievijas aktivitāti nākamajos gados, un mēs to nevēlamies, jo Baltijas valstis maksāja par pusdienām citiem un mēs tam vairs nebijām gatavi,” viņš. pievienots.
Igaunija un Lietuva atbalsta Latvijas pozīciju.
Tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī NATO nosūtīja papildu karaspēku, kuģus un lidmašīnas uz alianses Austrumu fronti, galvenokārt uz Baltijas valstīm, nododot aptuveni 40 000 karavīru tiešā NATO pakļautībā.
Samitā, kas notiks no 28. līdz 30.jūnijam Madridē, NATO līderi apspriedīs strukturētāku pieeju alianses pielāgošanai ilgākā termiņā, viņuprāt, dramatiski pasliktinātajai drošības situācijai Eiropā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Taču sabiedrotie joprojām ir sadalīti attiecībā uz karaspēka skaitu un to, kur tieši būtu jāizvieto papildspēki, tostarp papildu ieroči.
Atsevišķi eksperti brīdina, ka nav jēgas izvietot lielas kaujas vienības pie Krievijas robežām, kas riskētu tās tikt sagrautas pirmajā ofensīvas vilnī, bet gan izvietot tās aizmugurē.
Baltijas valstis vēlas, lai alianse nostiprinātu savu klātbūtni pirms Ukrainas iebrukuma par aptuveni 5000 karavīru līdz pat desmitkārtīgi, papildus pievienojot gaisa un jūras aizsardzību.
Daudzi no 30 NATO sabiedrotajiem Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs atbalsta aicinājumus palielināt spēkus principā, taču ne atbilstoši Baltijas valstu prasībām, tā vietā izvēloties daļu no papildspēkiem paturēt mājās, bet gatavus ātri izvietot.
Vācija ir ierosinājusi paplašināt NATO daudznacionālo bataljonu Lietuvā Vācijas pakļautībā līdz brigādes lielumam – parasti no 3000 līdz 5000 karavīru -, taču tās mērķis ir atstāt daudzus savus papildspēkus kā rezerves spēkus mājās.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka alianse palielinās savu klātbūtni austrumos, taču runāja arī par “paplašināmu” klātbūtni.
“Pirmo reizi kopš aukstā kara mēs nosūtīsim karaspēku uz konkrētām valstīm austrumos saistībā ar mūsu aizsardzības plāniem,” viņš trešdien sacīja žurnālistiem.
“Tieši pie tā mēs strādājam ar Vāciju, taču mēs sagaidām, ka citi sabiedrotie izteiks līdzīgus piedāvājumus, lai sagatavotu iepriekš noteiktus spēkus un būtu atbildīgi par noteiktu teritoriju aizsardzību.” – Rappler.com
