Latvija vēlas vairāk NATO karaspēka, nogurusi no “maksāt citiem par pusdienām”

Autori Sabīne Zībolda un Robina Emota

Latvija ceturtdien spēra pēdējo soli, lai Baltijas valstīs izvietotu vairāk NATO spēku, divas nedēļas pirms NATO valstu vadītāji bija gatavi lemt par turpmāko militāro formējumu alianses austrumu flangā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. .

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicinājis Baltijas valstīs izvietot lielākus spēkus un sacījis, ka jebkādas vājuma pazīmes – gan Ukrainā, gan NATO teritorijā – uzmundrinātu Krieviju.

“Ukrainai ir jāuzvar, tas ir ļoti vienkārši, Krievijai ir jāzaudē, nav citas izejas,” viņš sacīja žurnālistiem, ierodoties uz otro sarunu dienu NATO galvenajā mītnē Briselē.

“Ja būs savādāk, mēs vienkārši aicināsim… kaut kādu Krievijas aktivitāti tuvākajos gados un mēs to nevēlamies, jo Baltijas valstis maksāja par pusdienām citiem un mēs tam vairs neesam gatavi,” viņš piebilda. .

Igaunija un Lietuva atbalsta Latvijas pozīciju.

Tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī NATO nosūtīja papildu karaspēku, kuģus un lidmašīnas uz alianses austrumu fronti, galvenokārt uz Baltijas valstīm, nododot tiešā NATO pakļautībā aptuveni 40 000 karavīru.

Samitā, kas notiks no 28. līdz 30.jūnijam Madridē, NATO līderi apspriedīs strukturētāku pieeju alianses pielāgošanai ilgākā termiņā, viņuprāt, dramatiski pasliktinātajai drošības situācijai Eiropā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Taču sabiedrotie joprojām ir sadalīti attiecībā uz karaspēka skaitu un to, kur tieši būtu jāizvieto papildspēki, tostarp papildu ieroči.

Daži eksperti brīdina, ka nav jēgas izvietot lielas kaujas vienības netālu no Krievijas robežām, riskējot tās tikt sagrautas pirmajā uzbrukuma vilnī, bet gan izvietot tās aizmugurē.

Baltijas valstis vēlas, lai alianse līdz pat desmitkārtīgi stiprinātu savu klātbūtni pirms Ukrainas iebrukuma par aptuveni 5000 karavīru, papildus pievienojot gaisa un jūras aizsardzību.

READ  Lori Loughlin's husband requests confinement at home amid COVID-19 concerns

Daudzi no 30 NATO sabiedrotajiem Eiropā un ASV atbalsta aicinājumus palielināt spēkus principā, bet ne atbilstoši Baltijas valstu prasībām, tā vietā izvēloties daļu no papildspēkiem paturēt mājās, bet ir gatavi ātri izvietoties.

Vācija ir ierosinājusi paplašināt NATO daudznacionālo bataljonu Lietuvā Vācijas pakļautībā līdz brigādes lielumam – parasti no 3000 līdz 5000 karavīru -, taču tās mērķis ir atstāt daudzus savus papildspēkus kā rezerves spēkus mājās.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka alianse palielinās savu klātbūtni austrumos, taču runāja arī par “paplašināmu” klātbūtni.

“Pirmo reizi kopš aukstā kara mēs nosūtīsim karaspēku uz konkrētām valstīm austrumos saistībā ar mūsu aizsardzības plāniem,” viņš trešdien sacīja žurnālistiem.

“Tieši pie tā mēs strādājam ar Vāciju, taču mēs sagaidām, ka citi sabiedrotie izteiks līdzīgus piedāvājumus, lai sagatavotu iepriekš noteiktus spēkus un būtu atbildīgi par konkrētu teritoriju aizsardzību.”

(Ziņojumu veidojuši Sabīne Zībolda, Robina Emota, Idriss Ali, Mariens Štrauss, Klemens Rossignols un Šarlote van Kampenhauta; Rediģējis Anguss Maksvans)

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top