Latvija vēlas militāro iesaukšanu, ja Krievija pēkšņi uzbruks: ministrs

• Latvija, kas robežojas ar Krieviju, vēlas atkārtotu militāro iesaukšanu, ņemot vērā Krievijas karu pret Ukrainu.
• Tās aizsardzības ministrs intervijā Insider Latvia sacīja, ka tai jābūt gatavai Krievijas uzbrukumam, tostarp bez brīdinājuma.
• Viņš sacīja, ka Krievija var uzbrukt tik pēkšņi, ka NATO tam nebūtu gatava.

Latvijas aizsardzības ministrs vēlas atjaunot obligāto militāro dienestu, lai viņa valsts varētu sevi aizstāvēt gadījumā, ja Krievija sāks negaidītu uzbrukumu, ko NATO nespēs novērst.

Latvija – NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts uz Krievijas robežām – obligāto dienestu beidza 2007.gadā.

Taču šā mēneša sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabrikss paziņoja par plāniem atjaunot pakalpojumu bērniem vecumā no 18 līdz 27 gadiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, sakot, ka tas ir nepieciešams solis, lai valsts “izdzīvotu”. Arī Latvijas prezidents teica atbalstīts kustība.

Pabriks, kurš ir arī Latvijas vicepremjers, šonedēļ intervijā laikrakstam Insider sacīja, ka vairāk pilsoņu nepieciešamas militārās mācības, jo valsts sagaida uzbrukumu no Krievijas.

Viņš sacīja, ka Latvijas izlūkdienesti norādīja, ka Krievijas uzbrukums varētu notikt bez brīdinājuma, kas nozīmē, ka NATO aizsardzība var nebūt gatava to apturēt.

“Pat ja mēs esam NATO dalībvalsts, pirmais izaicinājums un briesmas, ar ko mēs saskaramies, nāk no ļoti strauja Krievijas uzbrukuma,” sacīja Pabrikss.

“Mēs, protams, esam aprēķinājuši, cik spēkus Krievija var savākt pie mūsu robežām 24 vai 48 stundu laikā. Zinot, ka NATO būs vajadzīgs zināms laiks, lai par to domātu, mums jābūt gataviem aizstāvēt katru savas teritorijas collu un centimetru. “

NATO hartā teikts, ka uzbrukums dalībvalstij tiek traktēts kā uzbrukums visiem, kas nozīmē, ka citas valstis aizstāvēs Latviju.

Taču Pabriks sacīja, ka Latvijai, kuru padomju vara okupēja pirms neatkarības pasludināšanas 1990.gadā, ir būtiski jāpastiprina aizsardzība, jo Krievijas uzbrukums ir ļoti iespējams.

“Mēs esam gatavi darīt visu, lai neatkārtotu rūgtās vēstures mācības, kad okupējām Padomju Savienību,” viņš sacīja.

“Mēs nevaram atļauties izskatīties vājiem. Mums ir jābūt stipriem. Mēs nebaidāmies un esam vienkārši modri un gatavi, jo vairs nedzīvosim zem šīs svešās varas un šīs okupācijas kā mūsu senči.”

Pakalpojums sākas nākamgad

Obligātā militārā dienesta ieviešanai vēl nepieciešams parlamenta apstiprinājums un jauni tiesību akti.

Pabrikss sagaida, ka tas pāries, un viņš teica, ka tas varētu notikt šogad, kas nozīmē, ka pirmie 500 cilvēki varētu sākt darbu 2023. gada janvārī.

Šie pirmie cilvēki brīvprātīgi darbosies plāna pirmajā posmā, un galu galā visiem Latvijas vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem būs jāveic 11 mēnešu dienests.

11 mēneši būs Kas sastāv no Trīs mēneši pamatapmācības, trīs mēneši specializācijas kursa un pieci mēneši “integrācija vienībās un grupu apmācība”.

Aizsardzības ministrija paziņoja, ka viņi saņems arī ikmēneša stipendiju “līdz 400 eiro, bezmaksas pārtiku un izmitināšanu armijas kazarmās”. Viņš teica.

Pabrikss sacīja, ka viņš arī domā, ka šis plāns ir populārs lielākajai daļai iedzīvotāju.

Uzbrukuma paredzēšana

Pabriks sacīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā demonstrē nepieciešamību Latvijā atjaunot obligāto militāro dienestu.

Viņš sacīja, ka Latvija uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai Krievija Ukrainā uzvarēs vai zaudēs, “Krievija nākamo desmit gadu laikā paliks neuzticama kaimiņvalsts ar impēriskām ambīcijām”.

Ukrainu, tāpat kā Latviju, agrāk bija okupējusi Padomju Savienība, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins apgalvoja, ka Ukraina ir likumīgi iekļauta Krievijas sastāvā, lai attaisnotu iebrukumu.

“Tas nozīmē, ka Ukraina dod mums laiku sagatavoties,” sacīja Pabrikss. “Kamēr ukraiņi cīnās, diemžēl mums ir tāda iespēja kā latviešiem un eiropiešiem gatavoties.”

Pabriks sacīja, ka dienests atbalstīs Latvijas armiju, lai tā varētu stāties pretī Krievijas uzbrukumam, kā arī atturēs no Krievijas plāniem.

“Krievi nav traki. Viņi redzēs, ka esam gatavi aizstāvēties,” viņš teica.

Un, otrkārt, ja notiks katastrofa, tad mums būs pietiekami daudz spēku, lai aizstāvētu savas brīvības.

Par to, kādu uzbrukumu Krievija varētu veikt, Pabrikss sacīja: “Viss var notikt, jo šī impēriskā valsts nekad nav atteikusies no šīm ambīcijām.”

Krievija līdz šim ir veikusi nepārskatāmus darījumus pret Baltijas valstīm, tostarp Latviju. aprīlī Krievija Viņš teica Ieliks kodolieročus Baltijas reģionā, Igaunijā Viņš teica Ka Krievija simulē pret to raķešu uzbrukumus.

Arī Latvijas kaimiņvalstis saasināja savu aizsardzību pret Krievijas iebrukumu Ukrainā: Zviedrija un Somija pieteicās pievienoties NATO un Somija plāniem Lai izveidotu barjeras pie Krievijas robežām, Igaunija un Lietuva palielināja militārās mācības.

Pabrikss sacīja, ka tad, kad viņa valsts atgrieza militāro iesaukšanu, viņš neredz, ka tas atkal beigsies kā pirms 15 gadiem.

“Rubikons šķērsoja,” viņš teica. “Mēs to vairs nepametīsim.”