Valstij piederošais dzelzceļa kravu pārvadātājs “Operal” pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas preču tranzītu pagājušajā gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Taču Latvijā un Lietuvā šāds aizliegums vēl nav noteikts.
Tas gan nenozīmēja, ka nevienai no valstīm nebija tāda paša viedokļa kā Igaunijai, sacīja ekonomikas un komunikācijas ministre Rena Sekuta (SDE).
“Protams, viņi redz, ka Krievijai ir nepieciešama ekonomiskā izolācija, un ir vēlme izvairīties no Krievijas karadarbības veicināšanas,” AKP sacīja Sikots, kurš pirmdien Tallinā tikās ar Latvijas un Lietuvas transporta ministriem.
“Šoreiz mēs apspriedām, kā virzīties uz priekšu ar šiem nacionālajiem lēmumiem,” viņa piebilda.
Latvija un Lietuva uzskata, ka to var risināt kopīgi un ES līmenī, piebilstot, ka tirdzniecības attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju tik un tā iztvaiko.
“Ja mēs spersim šādu soli, mums būs jāsadarbojas, un tam ir jābūt kolektīvam lēmumam, un tad tas var darboties,” AK partijai sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
“Ja mēs paturēsim spēkā visas ES sankcijas pret Krieviju, sadarbība, protams, mazināsies,” piebilda Vitenbergs.
“Transports starp Lietuvu un Krieviju un starp Lietuvu un Baltkrieviju ir daudzkārt samazinājies, un es redzu tendenci turpināties tādā pašā veidā vairāku iemeslu dēļ,” sacīja Vitenbergs un Sikota Lietuvas kolēģis Marius Skoudis.
Vitenbergs piebilda, ka “Latvijas dzelzceļš (LDz) iepriekšējā gadā pārvadāja ap 20 miljoniem tonnu, savukārt nākamgad mēs domājam, ka tas kritīsies vēl vairāk, aptuveni 15-16 miljonus tonnu, ko LDz prognozēja.”
Skudis piebilda, ka līdzīgu kritumu piedzīvo arī Lietuva.
” [2022] Kritums bija aptuveni 40 procenti, kas patiešām ir izaicinājums, kādu mūsu vilcieni nav redzējuši un nekad nav redzējuši mūsu atgūtās neatkarības vēsturē, un tas pats ir ar mūsu ostu, kur kritums bija vairāk nekā 20 procenti. centu,” sacīja Skoudes, atsaucoties uz ostas pilsētu Klaipēdu.
Lietuvas situācija ir īpaši sarežģīta, ņemot vērā to, ka īpašs ES izņēmums nozīmē, ka joprojām ir jāatļauj dzelzceļa tranzīts no Kaļiņingradas apgabala starp Lietuvu un Poliju uz Krievijas “kontinentālo daļu”.
Abas valstis. Atšķirībā no Igaunijas tai ir arī kopīgas robežas ar Baltkrieviju.
Pirmdienas tikšanās bija pirmā šāda veida sanāksme, kurā piedalījās transporta ministri no trim Baltijas valstīm vairāk nekā četru gadu laikā.
Baltijas ministri: Baltijas dzelzceļš joprojām ir prioritāte
Pirmdienas sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta arī Baltijas ātrgaitas dzelzceļa projektam.
Savienojums Tallinu caur Rīgu savienotu ar Lietuvas un Polijas robežu un līdz ar to arī pārējo Eiropu, taču tas ir iestrēdzis aizkavēšanās un netiks atvērts 2026. gadā saskaņā ar sākotnējo grafiku.
Tomēr trīs ministri paziņojuši, ka tā joprojām ir prioritāte.
“Viens no priekšnoteikumiem ekonomisko attiecību stiprināšanai ir modernas transporta infrastruktūras esamība. Tas nozīmē, ka vilciena “Baltika” pabeigšana ir mūsu galvenā ģeopolitiskā un ekonomiskā prioritāte,” teikts paziņojumā.
Viņi piebilda, ka labāka sadarbība palielinātu izredzes saņemt lielāku finansējumu no ES.
Mariuss Skudis arī ierosināja Viļņas-Rīgas-Tallinas piepilsētas dzelzceļu sākt vēl pirms Baltijas dzelzceļa, ko ministrs Sikots sacīja, ka tas vismaz tiks ņemts vērā.
“Kopējā shēmā mums nekas nav pret šo ideju, taču tas prasa plašu priekšdarbu un analīzi, īpaši pieprasījuma ziņā,” viņa sacīja.
Sikkuts arī sacīja, ka pāreja uz 1435 mm, Eiropas standarta platumu, nav izslēgta visos Igaunijas dzelzceļos.
Igaunija, Latvija un Lietuva pašlaik izmanto 1520 mm mērogu, kas ir līdzīgs Somijā un Krievijā izmantotajai skalai.
To atkal varētu pārbaudīt, sacīja Sikkuts, lai gan Rail Baltica (kas izmantos 1435 mm sliežu platumu) joprojām ir prioritāte. Tas, ka esošā tīkla jaunās lokomotīves ir kārtībā, ņemot vērā pašreizējo sliežu platumu, nozīmēs daudz lielāku ieguldījumu un plānošanu – Sikkut ir veicis Igaunijas dzelzceļu tīkla kopējo pārprojektēšanu tikai uz 1435 mm sliežu ceļa, izmaksājot eiro. 8,7 miljardi.
Trīs ministri runāja arī par veidiem, kā samazināt Krievijas lomu Starptautiskajā jūrniecības organizācijā (SJO). Tam sekoja kopīgs paziņojums, kurā SJO dalībvalstis tiek aicinātas padomes deputātu vēlēšanās nebalsot par Krieviju.
Satiksmes ministri Baltijas valstīs parasti tiekas katru gadu, lai gan pirmdien tikšanās bija pirmā pēdējo četru gadu laikā. Šogad koordināciju vada Igaunija, savukārt nākampiektdien būs kārta visu trīs valstu enerģētikas ministriem, Igaunijas gadījumā Renai Sikotai atkal tikties Tallinā.
–
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!
