Šobrīd Latvijā ir piecas kažokzvēru audzēšanas rūpnīcas, kurās ir aptuveni 140 tūkstoši ūdeļu. Zemkopības ministrijas ierēdnis Yiannis Eglets Radio Latvija sacīja, ka zemnieku saimniecības sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā.
“Katra nozare, kas dod mums darbavietas, nodokļu ieņēmumus, patērē iekšzemes produktu, manuprāt, ir pietiekami svarīga Latvijas kontekstā. Protams, mēs neēdam ūdeles, protams, nozare eksportē produkciju, bet tas nedod tie ir mazāk svarīgi,” sacīja Eaglets.
Latvijā pērn septembrī Saeimā tika iesniegts likumprojekts par kažokādu audzēšanas aizliegumu, ko parakstījuši dažādu frakciju deputāti. Aizliegums varētu tikt noteikts 2026. gadā.
Katrā valstī, kas aizliedz dzīvnieku audzēšanu kažokādu iegūšanai, valdības izvēlas iet savu ceļu: vai nu dot uzņēmumiem pārejas periodu, kad tiem ir jāpārtrauc darbība, vai arī izmaksāt kompensāciju, lai nekavējoties pārtrauktu uzņēmējdarbību.
Eaglets pastāstīja, ka likumprojekts par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu jau apspriests iepriekšējā parlamentā, un tika nolemts, ka šai nozarei ir vieta Latvijas ekonomikā. Šobrīd ir atšķirīga situācija, kad ūdeļu audzētavas rada risku saslimt ar Covid-19.
“Jebkurš pārejas periods dod laiku uzņēmējiem pārorientēt savu darbību uz kaut ko citu. Jebkurš pārejas periods samazina atlīdzības iespējas. Šobrīd esam piedāvājuši kompensāciju, jo lēmums tika pieņemts nekavējoties,” sacīja ministrijas pārstāve.
Grūti prognozēt kažokzvēru audzēšanas nākotni Latvijā, sacīja Latvijas Dzīvnieku audzētāju asociācijas pārstāve Sandra Veliča. Uz jautājumu, kādu ceļu, visticamāk, ies Latvija – kompensāciju vai pārejas periodu, ja paredzēts audzēt kažokzvērus, Sandra Viļeneva atbildēja:
“Mēs esam neapmierināti ar vienu no šiem diviem ceļiem, jo mēs vēlamies strādāt un mēs vēlamies paplašināt nozari. Mēs vēlamies turpināt bez atlīdzības un bez aizlieguma. Un, ja šī nozare tiek slēgta, ir jābūt skaidram pamatojumam un formulējumam: kāpēc Ko jūs dosiet Latvijas ekonomikai un ko zaudēs Latvijas ekonomika, ja šī nozare tiks iznīcināta.”
NVO “Dzīvnieku brīvība” līdzdibinātāja, dzīvnieku tiesību aktīviste Katerina Krūgere sacīja, ka kažokzvēru audzētājiem nav nākotnes ne Latvijā, ne citur Eiropā. Runājot par citu valstu pieredzi, Krūgers sacīja, ka katra valsts izvēlas savu modeli. Pārejas periodu kā kompensāciju īstenoja Vācija, Austrija, Slovākija, Luksemburga, Ungārija un Serbija. Tikmēr Itālijā, kas no šā gada vidus plāno aizliegt kažokzvēru audzēšanu, šīs nozares uzņēmumiem tiks izmaksātas kompensācijas.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
