Latvija starp ES valstīm, kuras tērē zemus sociālās aizsardzības pabalstiem / Raksts

Vecuma un slimības/veselības pabalsti veidoja lielāko daļu sociālās aizsardzības pabalstu visās dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati. Citas kategorijas ietvēra invaliditāti, apgādniekus, ģimeni/bērnus, bezdarbu, mājokli un sociālo atstumtību.

Starp dalībvalstīm, par kurām ir pieejamas aplēses 2020. gadam, izdevumi slimībām un veselības aprūpei procentos no IKP bija visaugstākie Vācijā (11,2 % no IKP), Francijā (10,0 %) un Beļģijā (8,8 %), savukārt zemākie izdevumi bija Vācijā (11,2 % no IKP), bet zemākie Vācija (11,2% no IKP), Francija (10,0%) un Beļģija (8,8%). Polija (4,8%), Igaunija (5,1%), Lietuva un Latvija (abās 5,2%).

Slimības un veselības aprūpes izdevumi 2019.-2020

Foto: Eurostat

Vislielākais slimības un veselības aprūpes pabalstu pieaugums laikā no 2019. līdz 2020. gadam reģistrēts tajās dalībvalstīs, par kurām 2020. gada aprēķini ir pieejami Kiprā (+2,2 procentu punkti). % no IKP). Tai sekoja Beļģija (+1,3 lpp.) un Čehija (+1,2 lpp.). Vienīgā valsts, kas ziņoja par samazinājumu, bija Polija (-0,3 p.). Daļēji tas ir saistīts ar nominālā IKP samazināšanos COVID-19 pandēmijas rezultātā, kas kopumā ir palielinājis izdevumus sociālās aizsardzības pabalstiem visās dalībvalstīs (lasīt vairāk). Šeit).

Pārbaudītie pabalsti veidoja mazāk nekā 5,0% no kopējiem tēriņiem sociālās aizsardzības pabalstiem 11 dalībvalstīs, bet zemākais īpatsvars reģistrēts Latvijā un Igaunijā (abās 0,6%) 2019. gadā.

Par sociālās aizsardzības sistēmu organizēšanu un finansēšanu ir atbildīga katra ES dalībvalsts. Tāpēc dalībvalstīs izmantotie modeļi nedaudz atšķiras viens no otra, kas jāņem vērā, salīdzinot skaitļus. Galvenais politikas ietvars Eiropas Savienības sociālās aizsardzības jomā ir stratēģija Eiropa 2020 un sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas atklātās koordinācijas metode (Sociālā AKM), kuras mērķis ir veicināt sociālo kohēziju un vienlīdzību, izmantojot piemērotas, pieejamas un finansiāli ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas un sociālās iekļaušanas politiku.

READ  Latvija pēc Covid-19 saslimstības / vielas ir 12. vietā ES / EEZ

The Eiropas sociālo tiesību pīlārs Tajā ir noteikti vairāki pamatprincipi un tiesības, lai atbalstītu godīgus un efektīvus darba tirgus un labklājības sistēmas. Pīlārs ietver trīs galvenās darba kategorijas, no kurām viena ir saistīta ar sociālo aizsardzību un iekļaušanu.

ES pārbaudītie sociālie pabalsti, 2019

Foto: Eurostat

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top