Latvijas banku sektoru daži uzskatīja par no Krievijas plūstošās netīrās naudas centru. Tagad, kad ASV un Eiropa ir noteikusi virkni ekonomisko sankciju Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā, bijusī padomju republika saskaras ar jaunu izaicinājumu: demonstrēt savu spēju īstenot soda pasākumus.
Valsts ir starp vairākām Baltijas un Ziemeļvalstu valstīm, kas atrodas ekonomiskajā karā pret Krieviju frontes līnijā. Daudziem uzņēmumiem šajās valstīs ir ilgstošas saites ar savu austrumu kaimiņu, un to apkalpotās bankas pēdējo nedēļu laikā ir saskārušās ar sarežģītiem jautājumiem par to, kā rīkoties ar arvien sarežģītāku aizliegto darījumu klāstu.
Ulvis Jankavs ir Skandinaviska Enskilda Banken Latvijas filiāles viceprezidents naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumos.
bilde:
Olvis Jankaves
“Pirmās dienas, iespējams, bija šoks visiem,” sacīja Ulvis Jankavs, vienas no lielākajām finanšu institūcijām Latvijā Skandinaviska Enskilda Banken AB, naudas atmazgāšanas apkarošanas viceprezidents.
Stingri regulētā finanšu nozare darbojas kā aizsargs pret finanšu noziegumiem. Tāpat kā citu valstu bankām, Baltijas un Ziemeļvalstu bankām ir pienākums pārskatīt savu klientu darījumus, lai pārliecinātos, ka tie nepārkāpj sankcijas pret Krieviju un tās reģionālo sabiedroto Baltkrieviju.
Latvijā bankām ir pamats būt īpaši piesardzīgām attiecībā uz sankciju piemērošanu. Pēc Padomju Savienības sabrukuma jaunā neatkarīgā valsts nolēma kļūt par reģiona finanšu centru, ātri piesaistot naudu no tādiem avotiem kā turīgie krievi, kuri uzskatīja Latviju par pārejas punktu uz Rietumiem.
Šis bizness ir izraisījis virkni skandālu, kas joprojām plosās pār Latvijas banku sektoru. Valsts pēdējos gados ir veikusi pasākumus, lai labotu savu reputāciju, un tās amatpersonas apgalvo, ka Latvija ir samazinājusi savu ietekmi uz Krieviju un Baltkrieviju. Reģionā kopumā rūpīga pārbaude ir likusi bankām ieguldīt vairāk līdzekļu finanšu noziegumu novēršanā.
Jāskatās, vai šie soļi pilnībā sagatavoja Latviju un tās kaimiņvalstis pēdējai krīzei. Lai gan Ziemeļvalstu un Baltijas valstu bankas ir cīnījušās ar sankcijām pret Krieviju kopš Ukrainas Krimas reģiona aneksijas 2014. gadā, nesenie ASV un Eiropas noteiktie pasākumi ir bijuši daudz drastiskāki un rada gandrīz nepieredzētu izaicinājumu reģiona prasību ievērošanai. eksperti saka.
Situāciju Latvijā sarežģī fakts, ka Krievija joprojām ir nozīmīgs tirdzniecības partneris visā Baltijas reģionā, neskatoties uz zināmu attiecību pasliktināšanos kopš 2014. gada. Latvijā Krievija piegādā vietējo ražotāju izmantotās pamata preces, piemēram, degvielu, minerālus un koksni. Tikmēr krievi un krievu izcelsmes cilvēki veido vairāk nekā 25% no valsts iedzīvotājiem, kuru skaits ir nedaudz mazāks par 2 miljoniem. Daudziem vietējiem uzņēmumiem ir Krievijas īpašnieki, piegādātāji vai klienti, bieži vien likumīgu iemeslu dēļ, lai nosūtītu naudu uz Krieviju vai no tās.
Pēdējo nedēļu centieni izpildīt sankcijas ir uzlikuši milzīgu slogu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu banku atbilstības departamentiem, norāda augstākā līmeņa vadītāji un atbilstības amatpersonas no vairāk nekā pusduci reģiona lielāko finanšu institūciju. Atbilstības darbinieki nodarbojās ar kavējumiem, kas izraisīja kavēšanos un klientu neapmierinātību.
Banku riski nav mazi. Pirmo divu nedēļu laikā pēc pastiprinātas ar Krieviju saistīto maksājumu uzraudzības vienas ziemeļu bankas atbilstības departaments konstatēja, ka vismaz divas trešdaļas no tās pārbaudītajiem darījumiem būtu pārkāpušas sankcijas pret Krieviju, ja tie nebūtu apturēti, norāda vecākais. atbilstības izpilddirektors. Pietiek pat ar vienu nepareizu darījumu, lai bankām uzliktu bargus sodus no regulatoriem.
“Mēs sekojam līdzi visiem darījumiem [Russian] Rubļi, nav nozīmes, kura darījuma puse [they are on]teica Latvijā dzīvojošais Jankaves kungs. “Mēs tos apturam un pārbaudām šos klientus un viņu kolēģus.”
Dažas bankas, izvērtējot šādas pastiprinātas uzraudzības veikšanas izmaksas, ir nolēmušas vienkārši pārtraukt lielāko daļu darba ar Krieviju — procesu, kas pazīstams kā riska samazināšana. Latvijas lielākā banka Swedbank AB aprīļa sākumā paziņoja, ka no aprīļa beigām pārtrauks darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju, bet no maija – Krievijā emitētos darījumus.
Citas bankas ir izmēģinājušas smalkāku pieeju, cenšoties turpināt pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem ar piegādātājiem vai klientiem Krievijā vai Baltkrievijā. Latvijā bāzētā Rietumu banka ir norādījusi, ka turpinās maksājumu apstrādi, lai gan brīdināja klientus, ka viņiem, iespējams, būs jāsniedz bankas atbilstības departamentam papildu dokumentācija par saviem darījumiem.
Rūpīga pārbaude par Latvijas banku sektoru un tās attiecībām ar Krieviju sniedzas gadu desmitiem senā pagātnē. 2018.gadā ASV Valsts kase ABLV Bank AS, kas bija viena no lielākajām privātajām bankām Latvijā, pasludināja par “institucionālu naudas atmazgāšanas” operāciju un liedza tai pieeju ASV dolāram. Amatpersonas norādīja, ka banka atmazgā naudu korumpētiem klientiem Krievijā, Azerbaidžānā un Ukrainā, kā arī Ziemeļkorejas kodolraķešu programmai.
Citā skandālā 2019. gadā vairākas ziemeļu bankas atzina, ka, veicot darbības Igaunijā, no Krievijas un citām bijušajām padomju valstīm nekontrolēti aizplūduši simtiem miljardu dolāru.
Latvijas finanšu regulators regulāri rīkojis apaļā galda sarunas ar bankām par sankcijām Krievijai un sadarbojies ar Eiropas Komisiju, lai atrisinātu neskaidrības par embargo tehniskajiem aspektiem. Tāpat Latvija pieprasa uzņēmumiem ievērot ASV noteiktās sankcijas, kas var atšķirties no Eiropas Savienības sankcijām, radot zināmas neskaidrības.
“Tāpat kā daudzas lielas Rietumu bankas, tā bija pastāvīga pieķeršanās, jo noteikumi daudz un ļoti ātri mainījās,” sacīja Tailers Nīlsens, bijušais ASV Valsts kases ierēdnis, kurš tagad konsultējas par atbilstību Kopenhāgenā. “Mums bija visi šie jautājumi, un pat attiecīgās iestādes spēlēja savu lomu, lai panāktu iekavēšanos.”
Ilze Znotiņa ir Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta direktore.
bilde:
Latvijas Finanšu izlūkošanas vienība
Latvijas varasiestādes pēdējās nedēļās izteikušās, ka ir redzējušas mēģinājumus apiet sankcijas no personām, kuras ir saistītas ar Krievijas valdību. Finanšu izlūkošanas dienesta direktore Ilse Znotiņa sacīja, ka pagaidām nekas neliecina, ka šie mēģinājumi būtu bijuši veiksmīgi.
Atbilstības amatpersonas teica, ka viena brīdinājuma zīme ir tad, kad klients no uzņēmumiem, kuriem Krievijā tradicionāli bija daudz darījumu partneru, pēkšņi pāriet uz darījumu partneru izmantošanu citā valstī, piemēram, Ungārijā, kas var tikt uzskatīta par sliktu uzraudzību.
Vadītāji un regulatori norāda, ka kopš ABLV skandāla valsts ir pastiprinājusi naudas atmazgāšanas apkarošanas kontroli. Mēs esam attīrījuši finanšu sektoru Latvijā tiktāl, kā to nav izdarījusi neviena cita Eiropas valsts [their own] Znotiņas kundze teica.
“Man nav nekādu bažu par banku sektoru,” viņa piebilda. “Viņi ir vispieredzējušākā daļa visā sodu sistēmā.”
Pret Krieviju vērsto bargo ekonomisko sankciju sekas jau sāk izjust visā pasaulē. Gregs Ebs no Wall Street Journal pievienojas citiem ekspertiem, lai izskaidrotu līdz šim notikušā nozīmi un to, kā konflikts var pārveidot globālo ekonomiku. Attēla paraksts: Aleksandrs Hocs
rakstīt Dilans Tokars uz e-pasta adresi [email protected]
Autortiesības © 2022 Dow Jones & Company, Inc. visas tiesības ir saglabātas. 87990cbe856818d5eddac44c7b1cdeb8
