Latvija saskata nelielu IKP pieaugumu otrajā ceturksnī / Raksts

Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP samazinājās par 0,9% (pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās). Otrajā ceturksnī IKP faktiskajās cenās sasniedza 10,4 miljardus eiro.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkfailu lietošanai.

Nozarēs bija vērojamas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pakalpojumu sektors palielinājās par 0,5%, savukārt ražošanas sektors samazinājās par 1,4%, bet kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,1%.

Pēc provizoriskiem datiem un novērtējumiem lauksaimniecības nozares izaugsme tika lēsta aptuveni 7,1% apmērā, ko ietekmēja augkopības produkcijas pieaugums (12,6%).

“Dažādu ārējo un iekšējo faktoru ietekmē apstrādes rūpniecībā bija vērojams ilgstošs stagnācijas periods (apjoma samazinājums nākamajam astotajam ceturksnim), kas samazinājās par 2,3%. To ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – apstrādes rūpniecībā. koksnes un koka izstrādājumu – par 0,8%,” norādīja CSP.

Pēc strauja ražošanas apjoma kāpuma pērn būvniecības ražošanas apjoms šā gada otrajā ceturksnī samazinājies par 1,5%, ko ietekmēja pieprasījuma kritums ēku būvniecībā (samazinājums par 15,8%).

Transporta un uzglabāšanas nozari (samazinājums par 7,8%) negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta aktivitātes samazinājums par 7,5%, ūdens transporta nozari par 29,2%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozari par 9,7%, kā arī pasta un cauruļvadu transporta nozarē. eksprespiegādes nozare par 1,7%. Savukārt gaisa transporta nozares izaugsme (13,4%) veicināja pozitīvu ieguldījumu.

Pieaugums šajā ceturksnī bija izmitināšanas un restorānu sektorā, kur pakalpojumu sniegšana pieauga par 2,9%, bet nozares kopējo izaugsmi palēnināja restorānu samazinājums par 0,5%.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkfailu lietošanai.

Neskatoties uz kopumā vājajiem IKP rādītājiem, daži citi 30. augustā publicētie dati piedāvāja nelielu optimismu. Par to liecina jaunāko Centrālās statistikas pārvaldes veikto biznesa tendenču apsekojumu dati 2024.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, uzņēmējdarbības vide uzlabojās visās ekonomiskajās aktivitātēs: mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozarēs tā bija pozitīva, bet būvniecības un apstrādes rūpniecības nozarēs – negatīva.

READ  Algas Latvijā pieaug straujāk nekā Igaunijā un Lietuvā / Raksts

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top