Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, neizlīdzinātā darba samaksas atšķirība starp dzimumiem saruka par 7,7 procentpunktiem.
1Iela 2021. gada ceturksnis salīdzinājumā ar 1Iela 2020. gada ceturksnī sieviešu nodarbinātību un ienākumus vairāk ietekmēja uzņēmējdarbības ierobežojumi un valdības atbalsta pasākumi, kas tika noteikti COVID-19 pandēmijas izplatības mazināšanai. Zemāk atalgoto sieviešu skaits samazinājās vairāk nekā vīriešu skaits, un sieviešu skaits algoto darbinieku vidū pieauga straujāk nekā vīriešu skaits. Valdības atbalsts nozaudētā laika pabalstu veidā aptvēra lielāko nodarbināto skaitu 1Iela 2021. gada ceturksnī, salīdzinot ar citiem Covid-19 ierobežojumu periodiem, algu subsīdijas tika maksātas, un tādējādi tās būtiski ietekmēja darba samaksas atšķirības starp dzimumiem. Atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, veselības aprūpē, ir vērojams gan slodzes, gan darba samaksas pieaugums,” norādīja CSP.
Ienākumu atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ietekmē dažādi sociālekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu skaits konkrētajā saimnieciskajā darbībā, viņu nodarbošanās un darba pienākumi, izglītības sasniegumi, vecums, dienesta pieaugums, darba stundu skaits u.c. Indekss tiek aprēķināts, neizslēdzot šo faktoru ietekmi, kas var izskaidrot starpības iemeslus.
2021.gadā lielākā darba samaksas atšķirība starp dzimumiem bija vērojama informācijas un komunikācijas nozarē, kur vīriešu stundas alga bija par 31,1% lielāka nekā sievietēm.
2020. gadā ES vidējā darba samaksas atšķirība starp dzimumiem bija 13,0%. Vislielākā starpība fiksēta Latvijā (22,3%) un Igaunijā (21,1%).
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
