Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem 2020. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits gada vidū bija 1 886 198 cilvēki.
2022. gada sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits sasniedza 1 miljonu 876 tūkstošus cilvēku, kas ir par 17,5 tūkstošiem mazāk nekā pērn.
Pašreizējais Latvijas iedzīvotāju skaits uz 2023. gada 17. maiju ir 1 826 608, pamatojoties uz jaunākajiem Worldometer Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem.
Latvija jau daudzus gadus ir cietusi no tā sauktās “smadzeņu aizplūšanas” – fenomena, kad no valsts emigrē augsti kvalificēti jaunieši. Kopš Latvija kļuva par Eiropas Savienības un Šengenas zonas dalībvalsti un kad darbs citās valstīs kļuva īpaši viegls, cilvēkkapitāla bēgšana no valsts pastiprinājās un sasniedza augstus apmērus, kad emigrācijas dēļ Latvija zaudēja daudz iedzīvotāju.
Jauniešu skaits turpina strauji samazināties. 2022. gada sākumā valstī dzīvoja 234 500 zēnu un meiteņu vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Tas ir 12,5% no kopējā iedzīvotāju skaita. Šīs grupas lejupslīdes cēlonis ir ne tikai zemā dzimstība, zemais dzīves līmenis, bet arī migrācija. Jauni un talantīgi cilvēki šeit nevēlas palikt.
Šogad ir parādījies jauns iemesls, kāpēc jaunieši pamet valsti. Latvijā tika atjaunots obligātais militārais dienests. Parlaments lēmumu pieņēma 5. aprīlī. Latvijā obligātā militārā dienesta nav kopš 2007. gada, kad tas tika atcelts.
Sākot ar 2024. gadu, darbā pieņemto skaits palielināsies. Plānots, ka, sākot ar 2028.gadu, katru gadu tiks iesaukti 7500 Latvijas iedzīvotāju. Tas palielinās armijas apmēru no vairāk nekā 22 000 karavīru līdz 50 000, ieskaitot aizsardzības un teritoriālās rezerves.
Baltijas tauta jūtas apdraudēta no kara Ukrainā. Taču jaunās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka daudzi jaunieši nav pārliecināti, ka obligātais militārais dienests ir pareizā atbilde. Tikai neliela daļa cilvēku atbalsta obligāto militāro dienestu.
Jauni vīrieši ir pazīstami ar saviem dumpīgajiem veidiem. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka nesenais Latvijas valdības lēmums atjaunot obligāto militāro dienestu viņiem īpaši neizdevās.
Daudz mazāk cilvēku vēlējās kļūt par profesionāliem karavīriem. Pēdējā laikā par šo tēmu nav veikta neviena valsts mēroga aptauja. Bet 2022. gada maija pētījums atklāja, ka vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju iebilst pret to. Kā norāda Rīgas Stradiņa universitātes profesors Māris Andžāns, rakstot Vašingtonā bāzētā Eiropas politikas analīzes centra februāra brīfingā, jaunāko respondentu vidū atbalsts bija mazāks, un tikai 34% vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem atbalsta. no idejas.
Latvijā ir arī vēl viena iedzīvotāju daļa, kam ideja par militāro dienestu nepatīk. Daži valsts krievvalodīgo minoritātes pārstāvji apšauba to, ko viņi uzskata par valsts prorietumniecisko trajektoriju. Krievvalodīgie ir aptuveni ceturtā daļa no 1,9 miljoniem Latvijas iedzīvotāju. Iestāties Latvijas armijā, lai “cīnītos ar savējiem” nav tas, ko viņi gribēja darīt. Daudzi plāno doties prom. Tātad “vīriešu noplicināšanas” fenomens, kad augsti kvalificēti jaunieši migrē no valsts nevēlēšanās dēļ dienēt.
Saistīts
