Latvija plāno pieņemt valsts aizsardzības dienestu – Baltic News Network

Ņemot vērā Krievijas radītos draudus un nepieciešamību pilnveidot iesaukšanas sistēmu, Latvijas Aizsardzības ministrija rosinās valstī pieņemt vispārēju valsts aizsardzības dienestu, otrdien, 5.jūlijā, žurnālistiem sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Ministrs sacīja, ka modernā sistēma ir izsmēlusi savu potenciālu, piebilstot, ka nav pamata gaidīt izmaiņas Krievijas uzvedībā.

Valsts aizsardzības dienests tiks ieviests pakāpeniski piecu gadu laikā. Pirmo posmu plānots sākt 2023. gada 1. janvārī. Brīvprātīgie varēs pieteikties.

Paredzams, ka tiks pieņemti darbā aptuveni 1000 cilvēku.

Iesaukums paredzēts divas reizes gadā – 1.janvārī un 1.jūlijā. Jaunie darbinieki varēs izvēlēties četrus pakalpojumu veidus. Iestāties valsts aizsardzības dienestā vai noslēgt līgumu uz pieciem gadiem ar Zemessardzi (20 dienas gadā). Tāpat jauniesauktie varēs izvēlēties līdera kursu augstskolā, kā arī alternatīvas – dienestu Iekšlietu ministrijā, Veselības ministrijā un Labklājības ministrijā.

Pakalpojuma ilgums ir paredzēts 11 mēnešus.

Lai stātos valsts aizsardzības dienestā, Latvijas pilsonim – vīrietim – jābūt vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes varēs reģistrēties brīvprātīgi.

Jaunie darbinieki saņems 400 eiro kompensāciju ikdienas izdevumu segšanai. Ēdināšanas un uzturēšanās izdevumus kazarmās segs valsts. Jaunajiem būs pieejama arī sporta infrastruktūra. Jaunajiem darbiniekiem tiks dota mēneša atpūta. Tiek runāts arī par atļaušanu savervētajiem doties mājās nedēļas nogalēs.

Pēc dienesta pabeigšanas cilvēki kļūtu par rezerves karavīriem. Tas nozīmē, ka viņiem būs jāatgriežas īsajā apmācībā, lai atsvaidzinātu savas prasmes un zināšanas.

Jauniešiem, kuri atteiksies piedalīties kādā no četrām modelēm, tiks piemērots sods. Ministrs gan nepaskaidroja, ko šīs sankcijas varētu nozīmēt. Viņš sacīja, ka Latvija varētu izskatīt Somijas praksi, kas nosaka ceļošanas ierobežojumus cilvēkiem, kuri atteicās iestāties dienestā.

Runājot par dienestu un alternatīvajiem pienākumiem, Pabrikss sacīja, ka sarunas ar ministrijām turpināsies. Taču Aizsardzības ministrija ierosinās alternatīvajā dienestā pavadāmo laiku padarīt līdzīgu Zemessardzei – trīs nedēļas gadā piecus gadus pēc kārtas. “Mēs redzam, ka palīdzība ir ļoti nepieciešama gan valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, gan medicīnas nozarei,” piebilda ministrs.

READ  Sociālo mediju ziņu ziņojums: 2021. gada 6. februāris

Vispārējā valsts aizsardzības dienesta pieņemšana pirmajos divos gados varēs būt apmierināta ar esošo militāro infrastruktūru. Taču vēlāk summas var sākt pieaugt. Pabrikss skaidroja, ka līdz operācijas vidum izmaksas varētu sasniegt gandrīz 120 miljonus eiro.

Aizsardzības ministrijas izvirzītais mērķis ir panākt, lai nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūra sasniegtu 50 000 pilsoņu, ko veidos 14 000 aktīvajās vienībās, 16 000 Zemessardzē un 20 000 rezerves vienībās.

Ministru prezidents ir informēts par reformu. Informācija nodota arī koalīcijas partneriem.

Vienlaikus gaidāmas diskusijas par Aizsardzības ministrijas piedāvāto reformu. Taču, pēc Pabriksa teiktā, ministrija ir atvērta arī citiem priekšlikumiem.

Ministrs neprasīja reformu nesalīdzināt ar obligāto militāro dienestu un atgādināja, ka Latvijā arī turpmāk būs profesionālais militārais dienests neatkarīgi no reformas. Par atgriešanos obligātajā militārajā dienestā Latvijā gadu gaitā ir bijušas daudzas diskusijas. 2006. gadā Latvija atcēla obligāto militāro dienestu.

Reformas īstenošanai Aizsardzības ministrija plāno iesniegt valdībā grozījumus un īpašu likumdošanas projektu. Galīgais lēmums par remontu jāpieņem Saeimai.

Gan Lietuvā, gan Igaunijā ir obligātais militārais dienests.

Jasmine Cole

"Profesionāls popkulturālists. Nedziedināms pārtikas zinātnieks. Analītiķis. Ārkārtējs lasītājs. Tipisks sociālo mediju fanātiķis. Čivināt cienītājs."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top