Latvija plāno izveidot jaunu starptautisku militāro bāzi | Jaunumi

RĪGA, 25.aprīlis (LITA) – Aizsardzības ministrija šobrīd strādā pie vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveides Latvijā, aģentūrai LETA apstiprināja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Attīstība/Par).

Pagājušajā nedēļā izplatītajā kopīgā paziņojumā Baltijas valstu premjerministri norādīja, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būs nepieciešamas trīs kaujas gatavās divīzijas, pa vienai katrā Baltijas valstī, kolektīvi nodrošinātu. Aizsardzība un spēja integrēt katras valsts nacionālos bruņotos spēkus.

Komentējot šo paziņojumu, Pabrikss aģentūrai LETA sacīja, ka līdz vienību izvietošanai ir “tāls ceļš ejams”, taču viņš cer, ka NATO samitā vasarā Madridē tiks pieņemts lēmums par NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga ierosinājumu izvietot karaspēks. NATO bataljons katrā no Baltijas valstīm.

“Tikai ilgtermiņā mēs varam teikt, ka šīs brigādes attīstīsies komandās. Uzskatu, ka šajā samitā lēmumi par divīzijām netiks pieņemti, par brigādēm tiks domāts sākotnēji,” uzsvēra Pabrikss.

Tas nozīmē, ka karavīru skaits Latvijā nebūs daudz lielāks kā šobrīd NATO kaujas grupā, taču atšķirība ir tā, ka brigādēm ir dažādas spējas.

“Brigādes sastāvā būs aptuveni 2500 karavīru,” piebilda ministrs.

Latvija arī uzstās uz pastiprinātu ASV spēku klātbūtni un lielāku militāro un finansiālo palīdzību no ASV. Šajā sakarā uzsvars tiek likts uz armijas spējām, piemēram, ASV var pieņemt lēmumu par pretgaisa aizsardzības sistēmas Patriot izvietošanu Latvijā.

Ja sabiedrotie samitā nolems Latvijā izvietot papildu spēkus, tad būs nepieciešamas investīcijas infrastruktūrā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams izveidot jaunu starptautisko spēku poligonu un otru starptautisko militāro bāzi, jo lielākā daļa sabiedroto spēku šobrīd atrodas Al-Azzazi militārajā bāzē.

Pabrikss nekomentēja iespējamās jaunās militārās bāzes atrašanās vietas, taču norādīja, ka tādas ir vairākas. Aizsardzības ministrija izvēlēsies saimnieciski izdevīgāko vietu, kur varēs organizēt militārās mācības.

READ  UEFA ar septiņu gadu aizliegumu skar Latvijas futbola klubu FK Ventspils

Tā nebūtu Liepāja, lai gan Aizsardzības ministrija vēlētos piesaistīt NATO līdzekļus pilsētas militārās infrastruktūras attīstībai.

Nenoliedzot, ka otras militārās bāzes izveide prasīs ilgu laiku, ministrs sacīja, ka sabiedroto karavīri sākotnēji varētu mitināties īpaši aprīkotās teltīs. Kādu laiku līdz kazarmu uzcelšanai teltīs dzīvoja arī Kanādas karavīri no Latvijas NATO kaujas grupas.

Pabriks arī minēja, ka Latvijā ir paredzēts ierasties 600 līdz 800 Dānijas karavīru liels kontingents. Viņš gan neteica, vai dāņiem vajadzētu palikt teltīs Ādažu bāzē, piebilstot, ka pastāv arī varianti karavīru izvietošanai ārpus Ādažu bāzes.

“Jebkurā gadījumā mēs sāksim izvietot sabiedroto karavīrus ārpus Ādažiem, tāpēc mums pirmām kārtām ir nepieciešama jauna militārā bāze,” sacīja Pabrikss.

Kā ziņots, Baltijas valstu premjerministri rosina katrā valstī izvietot vienu kaujas gatavu sabiedroto divīziju.

Trīs premjerministri kopīgajā paziņojumā norādīja, ka gaidāmajā NATO samitā Madridē centīsies vienoties par nākamo NATO Stratēģisko koncepciju un stiprināt ilgtermiņa atturēšanas un aizsardzības risinājumus NATO un NATO austrumu flangam.

Lai novērstu jebkādas agresijas iespējas, Baltijas valstīm nepieciešami moderni, izturīgi aizsardzības risinājumi, kas prasa lielāku sauszemes, gaisa un jūras spēku klātbūtni.

Lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto klātbūtni Baltijas valstīs, ir nepieciešamas trīs kaujas gatavības divīzijas – pa vienai katrā no Baltijas valstīm.

Baltijas valstis nolēma turpināt palielināt aizsardzības budžetu līdz vismaz 2,5% no IKP.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top