Latvijas parlaments ceturtdien pieņēma holokausta kompensācijas likumprojektu, kas ietver kompensācijas par zaudētajiem ebreju īpašumiem un finansējumu Otrā pasaules kara laikā gandrīz pilnībā iznīcinātās ebreju kopienas atdzīvināšanai Baltijas valstī.
Pēc gadiem ilgas strīdēšanās par šo jautājumu Pārstāvju palāta, kurā ir 100 deputātu vietas, likumprojekta galīgajā lasījumā nobalsoja ar 64 pret 21, lai apstiprinātu Labas gribas kompensācijas likumu Latvijas Ebreju kopienai.
Latvijas Ebreju kopienu padomes vadītājs Arkādijs Suharenko atzinīgi novērtēja likumdevēju sperto “vēsturisko soli”.
“Šī procesa izbeigšana parāda, ka pat 77 gadus pēc holokausta beigām nekad nav par vēlu panākt taisnīgumu,” viņš teica.
2005.gadā sākās ieilgušās sarunas, iesaistot Pasaules ebreju reparācijas organizāciju (WJRO), Latvijas ebreju pārstāvjus un valdības iestādes. Sarunās piedalījās arī ASV un Izraēla.
Likumprojekts atļauj tērēt 40 miljonus eiro (45 miljonus ASV dolāru) 10 gadu laikā, lai atdzīvinātu 9500 cilvēku lielo Latvijas ebreju kopienu, sniegtu sociālu un materiālu palīdzību holokaustā izdzīvojušajiem, finansētu ebreju skolas, kā arī atjaunotu ēkas un kultūras projektus.
“Mēs (Ebreju) kopienai tagad ceram pāršķirt lapu un aizvērt Otrā pasaules kara un tā mantojuma grāmatu,” ziņu aģentūrai The Associated Press sacīja Latvijas Ebreju kopienas kompensācijas fonda vadītājs Dmitrijs Krupņikovs. “Būtu ļoti labi to atstāt aiz muguras. Mums ir daudz lietu, kas jārisina pašreizējos apstākļos, kādos mēs šeit atrodamies.”
Arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens uzteica Latvijas “turpināto darbu, lai saglabātu piemiņu par holokausta un veicinātu izglītību par šo tumšo vēstures posmu”. Blinkens sacīja, ka likuma pieņemšana “demonstrē patiesu apņemšanos cīnīties pret īpašuma zādzībām holokausta laikmetā”.
Arī WJRO galvenais operatīvais vadītājs Gideons Teilors atzinīgi novērtēja tiesību aktus.
“Šodien pieņemtie tiesību akti ir patiess apliecinājums unikālajai traģēdijai, kas piemeklējusi ebrejus Latvijā, un spēcīgs Latvijas labas gribas apliecinājums pret savu ebreju kopienu un Latvijas holokaustu pārdzīvojušajiem,” teikts Teilora paziņojumā ziņu aģentūrai The Associated Press.
Latviju 1940. gada jūnijā okupēja padomju Sarkanā armija, kuru gadu vēlāk padzina nacistiskās Vācijas spēki. 1944. gada beigās Latviju atguva Maskava, un valsts palika Padomju Savienības sastāvā līdz neatkarības iegūšanai 1991. gadā.
Latvijā pirms Otrā pasaules kara dzīvoja aptuveni 95 000 ebreju. Nacistu okupācijas laikā plaukstošā priekšteču sabiedrība cieta smagus zaudējumus. Līdz brīdim, kad Sarkanā armija atkaroja Latviju, aptuveni 90% valsts ebreju bija miruši.
Gandrīz pilnīgas iznīcināšanas dēļ ebreju kopienas locekļi nevarēja atgūt sev piederošos īpašumus 1940. gada jūnijā, kad Latvijā sākās pirmā padomju okupācija. Īpašumu vispirms sagrāba Padomju Savienība, pēc tam to sagrāba nacisti, atkal nacionalizēja Padomju Savienība un vēlāk kļuva par Latvijas valsts īpašumu.
Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija pieņēma likumus par nacionalizēto īpašumu atdošanu. Bet lieta palika neatrisināta un vairs nebija neviena, kas apgalvotu ebreju izcelsmi. Likumā paredzētā atlīdzība attiecās uz Latvijas, 2,8 miljonu iedzīvotāju valsts, “labticības kompensāciju” par neatmaksājamiem ebreju īpašumiem.
Mēs neprasīsim īpašumu atdot,” sacīja Krupņikovs. Atgriezt tos 25 gadus pēc privatizācijas beigām nav iespējams. Kāds to izmanto, kāds atjauno, kāds uzlabo. Būtu nekorekti atņemt viņiem šo īpašumu.
Likumdošanā teikts, ka Latvijas valsts nav atbildīga par holokaustu Latvijas okupācijas laikā un par padomju okupācijas režīma rīcību.
Vairākas desmitgades pēc holokausta daudzas Eiropas valstis ir veikušas pasākumus, lai kompensētu pirmskara ebreju saimnieku ģimenēm, lai gan aina ir ļoti pretrunīga.
Polijā, kurā pirms Otrā pasaules kara dzīvoja aptuveni 3,5 miljoni ebreju un kurā tajā laikā bija lielākais ebreju skaits Eiropā, nebija pieņemti nekādi tiesību akti, kas regulētu īpašuma restitūciju vai kompensāciju nodrošināšanu pirmskara īpašniekiem.
Daudzos gadījumos nacistu atņemtos īpašumus nacionalizēja Polijas komunistiskais režīms. Lielākā daļa no tiem, kuriem tika atņemtas tiesības, nebija ebreji, taču šī problēma ir ļoti svarīga Polijas attiecībās ar Izraēlu un ASV.
Polija pagājušajā gadā pieņēma likumu, kas ierobežo holokaustu izdzīvojušo vai viņu pēcnācēju tiesības atgūt īpašumu. Tas ir izraisījis lielu diplomātisko krīzi ar Izraēlu, kas vēl ir jāatrisina.
___
Vanessa Gera un Monika Sislowska Varšavā, Polijā, piedalījās šajā stāstā.
Autortiesības © Associated Press. Visas tiesības aizsargātas. Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt.
