Saeima 29.septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģijas cenu kāpuma ierobežošanas pasākumu likumā, kas paredz iekļaut papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un komersantiem gaidāmajā ziemas sezonā.
Likums cita starpā paredz nodrošināt pirmo 100 kWh elektroenerģijas mājsaimniecībām par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 EUR/MWh. Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecības maksās pēc līgumā norādītās likmes.
Ja mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas apjoms pārsniedz 500 kWh, šīs mājsaimniecības par to saņems papildu kvalificētu subsīdiju, ja tās izmantos elektroenerģiju apkurei. Šis atbalsts tiks sniegts automātiski – kompensācija tiks automātiski pārskaitīta elektroenerģijas tirgotājiem. Šim atbalstam nepieciešams finansējums 67 miljonu eiro apmērā.
Uzņēmumi saņems kompensāciju 50% apmērā no elektroenerģijas cenas virs 160€/MWh. Elektroenerģijas tirgotāju zaudētos ieņēmumus elektroenerģijas patēriņa samazināšanās dēļ plānots kompensēt no valsts budžeta.
Mājsaimniecībām, kas patērē elektroenerģiju, valsts tirgotāji saņems kompensāciju, kas pārsniedz 108,75 €/MWh. Starpību starp tirgus cenu un 108,7 EUR/MWh segs valsts kompensācija. Subsīdijas ģimenēm tiks piešķirtas automātiski – kompensācijas tiks pārskaitītas dabasgāzes tirgotājiem. Šim atbalstam nepieciešams finansējums 10,89 miljonu eiro apmērā.
Par jau apstiprinātajām subsīdijām apkure tiks uzturēta zem 150€/MWh. Tajā valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro/MWh. To daļu, kas pārsniedz 150 eiro/MWh, valsts kompensēs 90% apmērā. Šim atbalstam no valsts budžeta būs nepieciešams finansējums 87 miljonu eiro apmērā.
Ekonomikas ministrija likuma anotācijā norāda, ka, nosakot siltumenerģijas tarifu 340€/MWh, valsts dotācija palīdzēs kompensēt 62% no apkures rēķina gala lietotājam.
Atbalsts tiks piemērots laikā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Ministrijā norāda, ka sakarā ar ievērojamo siltumenerģijas tarifu pieaugumu un tāpēc, ka siltumenerģijas tarifs daudzās pašvaldībās pārsniegs 300 eiro/MWh, nolemts, ka mehānisms, kas paredz izmaksu pieaugumu 50% apmērā kompensēt, vairs nav pietiekams. rada risku, ka daudzas mājsaimniecības nespēs samaksāt apkures izdevumus, kas var atstāt bez apkures vai palikt parādos.
Līdzīga situācija un riski mājsaimniecībām vērojami elektroapgādē, paredzamā vidējā cena mājsaimniecībām šajā apkures sezonā lēšama 270-280 EUR/MWh.
Ekonomikas ministre Elsija Indriksone otrdien, 27.septembrī, valdības sēdē norādīja, ka energoresursu cenas šobrīd sasniegušas nebijušu līmeni ģeopolitiskās situācijas un citu faktoru ietekmē. Bez valsts atbalsta mājsaimniecības riskē nesegt apkures izmaksas. No otras puses, vietējie uzņēmumi riskē kļūt mazāk konkurētspējīgi nekā to tuvākie kaimiņi.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju federācija (LDDK) iepriekšējā valdības sēdē pauda atbalstu likumprojektam.
LTRK priekšsēdētājs Jaņnis Indzis otrdien sacīja, ka šis atbalsts palīdzēs uzņēmumiem izvairīties no sociāli ekonomiskās un pat drošības krīzes. Ja nekas netiks darīts un uzņēmumi nonāks maksātnespējīgā, viņš sacīja, zaudējot nodokļus un bezdarbnieka pabalstus, valsts zaudēs daudz vairāk.
Finanšu ministrs Jānis Rīss Ministru kabineta sēdē norādīja, ka pašreizējie atbalsta pasākumi ir balstīti uz pašreizējām cerībām. Ja kaut kas mainīsies, valdība ir gatava pārskatīt un palielināt atbalstu.
Visas ar visiem jaunajiem atbalsta pasākumiem saistītās administratīvās funkcijas ir uzticētas Būvniecības valsts pārvaldei.
Vairāk par šo tēmu: Latvijas valdība apstiprina papildu atbalsta pasākumus ģimenēm un uzņēmumiem
