Baltkrievijas atjauninājumi
Abonējiet myFT Daily Digest, lai pirmais uzzinātu par Baltkrievijas jaunumiem.
Latvija gatavojas izsludināt ārkārtas stāvokli uz robežas ar Baltkrieviju un uzbūvēt tur robežas žogu, savukārt Apvienotā Karaliste ir noteikusi jaunas sankcijas Minskai tieši gadu pēc kļūdainajām vēlēšanām, kas iemūžināja Aleksandru Lukašenko kā valsts autoritāro prezidentu.
Atbildot uz migrantu vilni no Baltkrievijas, ko Baltijas tauta ir raksturojusi kā “jauktu karu”, Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva pirmdien ierosināja ārkārtas stāvokli un nekavējoties ieguva Ministru prezidenta Krišjāņa Karenca atbalstu pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas. Otrdiena.
Atsevišķi uzsvēra Apvienotā Karaliste Sodi Attiecībā uz Baltkrieviju, ieskaitot vitāli svarīgo potaša nozari, viņa sacīja, ka ASV arī pirmdien noteiks vairāk sankciju.
Uzstājoties Minskā, izaicinošais Lukašenko sacīja, ka Apvienotā Karaliste var “nožņaugt” savas sankcijas, taču ir gatava arī sarunām ar Rietumiem.
Divās pašvaldībās valsts dienvidaustrumos pie Latvijas robežām tiks izsludināts ārkārtas stāvoklis un tas dos robežsargiem vairāk tiesību, lai novērstu migrantu šķērsošanu, kā arī paātrinātu valdības lēmumu pieņemšanas procesu.
Kaimiņvalsts Lietuva bija pirmā, kas no jūnija izmēģināja imigrantu no Baltkrievijas “bruņojumu”. Bet, tā kā Viļņa kļūst arvien stingrāka uz savām robežām, parādās pazīmes, ka Minska patvēruma meklētāju plūsmu no Irākas, Sīrijas un Āfrikas valstīm novirza uz Latviju un Poliju, divām citām Eiropas Savienības un NATO valstīm, uz robežu ar Baltkrieviju.
Latvijā nebija migrantu, kas jūnijā šķērsoja robežu no Baltkrievijas, un šī mēneša sākumā to bija tikai nedaudz. Bet tas pēkšņi pieauga, jo sestdien tika ziņots par 39 gadījumiem, svētdien – par 35 un pirmdien – par 86 gadījumiem.
Pēdējo mēnešu laikā Lietuvā ir ieceļojuši vairāk nekā 4000 migrantu – galvenokārt no Irākas -, taču to skaits ir krasi samazinājies, un Irāka ir apturējusi lidojumus uz Minsku, ievērojot Eiropas Savienības spiedienu.
Tā nosaka jaunas Apvienotās Karalistes sankcijas tādām nozarēm kā potašs un nafta, aizliedz Baltkrievijas valdības un banku vērtspapīru pirkšanu, un ietver pasākumus, lai novērstu Baltkrievijas aviosabiedrību pārlidošanu vai nolaišanos Apvienotajā Karalistē.
Lukašenko ir vadījis bijušo Padomju Republiku kopš 1994. gada, un visā Eiropas Savienībā pieaug bažas par viņa nodomiem kā 66 gadus vecajam līderim pēdējā gada laikā pastiprināt savu pret Rietumiem vērsto opozīciju un vērsties pret iekšējām domstarpībām.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēviks laikrakstam Financial Times pauda bažas par iespējamo “incidentu” starp NATO spēkiem un Krievijas un Baltkrievijas spēkiem, kuri nākammēnes piedalās lielās militārajās mācībās, jo palielinās spriedze no piespiedu migrācijas. .
Acīmredzot, izmantojot šīs bažas, Lukašenko, runājot Minskā, preses konferencē sacīja, ka drīzumā Baltkrievijā varētu tikt izveidota Krievijas militārā bāze.
“Ja nepieciešams, šeit nebūs tikai bāzes. Visi Krievijas militārie spēki tiks izvietoti.” [here] Jauns pasaules karš. . . Tāpēc viņiem ir tiesības baidīties no Lukašenko un Putina.
Latvijas iekšlietu ministre Golubeva pagājušajā nedēļā ierosināja būvēt 134 kilometrus garu barjeru ar Baltkrieviju un 54 kilometrus garu žogu ar Krieviju kā daļu no plāna risināt migrantu skaita pieaugumu. Latvija šā gada sākumā pabeidza 93 kilometru garā robežas žoga būvniecību ar Krieviju, lai atturētu no nelegālās imigrācijas.
Latvijas ārlietu ministrs Rinkēviks, komentējot iespēju uzstādīt robežas žogu, sacīja: “Tas prasa laiku, bet mēs uzskatām, ka pašreizējos apstākļos tas ir pamatoti. Mēs to risinām. [migration] Kā hibrīdkarš ir nepieciešama papildu aizsardzība. ”
