Ceturtdien, 29.septembrī, Latvijas Saima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kas paredz, ka visas valsts skolas un bērnudārzi uz izglītību valsts valodā pāries tikai trīs gadu laikā. Ir pievienoti grozījumi Izglītības likumā un Tautas izglītības likumā.
Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem no 2023.gada 1.septembra vispārējās izglītības programmas pirmajā, ceturtajā un septītajā klasē tiks apgūtas latviešu valodā. No 2024. gada 1. septembra tālākizglītības programmas otrajā, piektajā un astotajā klasē notiks latviešu valodā. No 2025. gada 1. septembra trešā, sestā un devītā klase pāries uz izglītību tikai latviešu valodā.
No 2023. gada 1. septembra visi bērnudārzi valstī pāries uz izglītību tikai valsts valodā.
Pāreja tiks veikta pakāpeniski, lai sagatavotu nepieciešamo saturu un raiti ieviestu to Latvijas izglītības iestādēs, kā minēts grozījumu skaidrojumā.
Izglītības un zinātnes ministrijas grozījumu autori norāda, ka līdzšinējā mazākumtautību skolās izmantotā izglītības programma nav spējusi nodrošināt kvalitatīvu izglītību latviešu valodā visos izglītības līmeņos.
Ministrijas pārstāvji norāda, ka nepietiekamas formālās valodas zināšanas var ierobežot sociālo integrāciju un ietekmēt darba vietu radīšanu.
Lai nodrošinātu atbilstību Satversmei un nodrošinātu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valodu, kultūras un vēstures saglabāšanu, tiks nodrošinātas iespējas šos priekšmetus apgūt interešu izglītības programmu ietvaros. Šīs programmas finansēs valsts un pašvaldības.
Tādējādi Ministru kabinetam ir jāsagatavo valodas, kultūras un vēstures izglītības programmu un vadlīniju projekts.
Turklāt valdība strādās, lai pilnveidotu noteikumus par nepieciešamo valsts valodas līmeni skolu administrācijas un pedagogu vidū.
Grozījumu autori lēš, ka pāreja uz izglītību latviešu valodā skars tikai 17% mazākumtautību pedagogu un 24% bērnudārzu audzēkņu.
Likums arī paredz, ka bērniem, kuri apmeklē pirmsskolas un sākumskolas izglītību, ir tiesības saņemt personīgu atbalstu valsts valodas apguvē.
