Rīga Latvija sestdien sāka balsot vispārējās vēlēšanās, kuras aizēnoja Krievijas iebrukums Ukrainā un pieaugošās enerģijas izmaksas.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka premjerministra Krišaņa Kariša partija Jaunā Vienotība, kas vada četru partiju labēji centrisko mazākuma koalīciju, visticamāk, kļūs par lielāko uzvarētāju balsojumā.
Paredzams, ka jaunā vienība saņems no 13% līdz 20% no 1,5 miljoniem balsstiesīgo balsu.
Pēc vēlēšanām, visticamāk, sekos ilgs sarunu periods, taču analītiķi uzskata, ka pastāv liela iespēja, ka Karencs, kurš, cita starpā, vadīja Latviju caur Covid-19 krīzi, paliks premjerministra amatā.
Amerikas latviešu dubultpilsonis Karičs medijiem sacīja, ka būtu vieglāk turpināt tajā pašā koalīcijas grupā, ja uzvarēs jaunā vienība.
Nesenās sabiedriskās domas aptaujas ierindo opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību ar 7,8% atbalstu, bet centriski labējā Nacionālā apvienība, kas ir koalīcijas locekle, ir tikai otrā.
Pārējie pašreizējie koalīcijas deputāti ir Centra attīstības partija / Par! , konservatīvie.
Kopumā vēlēšanās kandidē 19 partijas ar vairāk nekā 1800 kandidātiem, bet 100 vietu Saeimas parlamentā paredzēts iegūt tikai astoņas partijas.
Kopš iebrukuma sākuma februārī Latvija, bijusī padomju republika, ir veikusi vairākas ievērojamas darbības.
Eiropas Savienības dalībvalsts nākamgad pēc vairāk nekā 15 gadu pārtraukuma ieviesīs militāro iesaukšanu un aizliegusi krieviem ieceļot valstī ar tūristu vīzām.
Latvija arī atspoguļoja citas NATO valstis, demontējot padomju laika Otrā pasaules kara memoriālu galvaspilsētā Rīgā.
Valdība šonedēļ izsludināja ārkārtas stāvokli atsevišķos Latvijas pierobežas rajonos kā piesardzības pasākumu saistībā ar Krievijas daļējo militāro mobilizāciju.
Tāpat kā Baltijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, arī Latvija atsakās piešķirt politisko patvērumu Krievijas militārajiem rezervistiem, kuri bēg no iesaukšanas.
Karičs noraidīja jebkādu sadarbību ar Kremlim lojālām partijām, ja jaunā vienība uzvarēs vēlēšanās.
Viņa pašreizējais Ministru kabinets stājās amatā 2019. gada janvārī pēc ieilgušām veidošanas sarunām un ir visilgāk valdošā valdība Latvijas vēsturē trīsarpus gadu laikā.
Bet Latvijas politiskās vēstures satricinājumi vēlēšanu kampaņā neatspoguļojās pat ar 1000 kilometru karu un rekordlielo inflāciju, kas smacēja daudzus Latvijas iedzīvotājus.
“Neskatoties uz mūsu visu laiku, vēlēšanu kampaņa ir ļoti klusa,” sacīja Rīgas Ģeopolitisko pētījumu centra direktors Dr. Māris Andžāns.
“Nav nekādu būtisku skandālu, diezgan daudz debašu, patiesībā nekas neparasts,” viņš sacīja Euronews.
Augustā vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā gada griezumā palielinājies par 21,5%, liecina valsts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Gaidāms, ka inflācija saglabāsies augsta arī līdz gada beigām, savukārt ar mājokli saistītajām precēm un pakalpojumiem vidējās cenas pieauga par 52,4%.
Latvijas deputāte un bijusī ministre Ramona Petravica uzskata, ka ekonomiskie jautājumi šobrīd ir galvenais faktors lielākajai daļai vēlētāju.
“Sabiedrību īpaši satrauc elektrības un apkures rēķini rudenī, kā arī vispārējā ekonomiskā nestabilitāte,” viņa sacīja Euronews.
“Īpaši aktuāli tas ir gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, kuri joprojām nav pārliecināti, vai valdības nevēlēšanās dēļ spēs samaksāt rēķinus un varēs iegādāties medikamentus un pārtiku.”
Sestdienas balsojums varētu būt nāves zvans opozīcijā esošajai partijai Saskaņa, kuru atbalsta Latvijas etniskā krievu minoritāte, kas veido vairāk nekā 25% iedzīvotāju.
Maskavai draudzīgā partija tradicionāli ir bijusi jumta partija lielākajai daļai Latvijas krievvalodīgo vēlētāju, tostarp baltkrieviem un ukraiņiem. Pēdējās vēlēšanās 2018. gadā partija bija lielākā atsevišķā partija ar gandrīz 20% balsu, bet citas partijas to izslēdza no iekļūšanas valdībā.
Tomēr partijas tūlītējā un sīvā pretestība Krievijas iebrukumam Ukrainā izraisīja daudzu tās atbalstītāju dezertēšanu.
Arī Saskaņas lēmums nav radījis jaunu popularitāti, jo latvieši, kuri iestājas pret karu Ukrainā, jau mēdz balsot par galvenajām partijām.
Opozīcijas partija tagad ir piektajā vietā ar tikai 5,1% atbalstu, liecina Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas LSM veiktā aptauja. Valsts parlamentā iekļūs tikai partijas, kas iegūs vismaz 5% balsu.
Latvijas Universitātes Politikas zinātnes katedras asociētā profesore Evita Reinoldsa intervijā Euronews sacīja, ka gaidāmās vēlēšanas ir “ļoti unikālas” cita iemesla dēļ.
“Nevienās citās vēlēšanās nekad nav bijis tik daudz kandidātu ar tikai pamatizglītību, kas pārstāv zemu atalgojumu un zemas kvalifikācijas darbu,” sacīja Reinholds.
Latvijas Starptautisko attiecību institūta direktora vietnieks un Rīgas Stradiņa universitātes docents Kārlis Bukovskis norāda, ka ir “acīmredzami”, ka jauno parlamentu veidos virkne politisko partiju.
“Neviena partija nevar gaidīt vairāk par 15 štatiem parlamentā,” intervijā Euronews sacīja Bukovskis.
Taču lielākā daļa piekrīt, ka Kariņa un Jaunās Vienotības popularitāte pēc pandēmijas un Ukrainas kara ir piedzīvojusi milzīgu popularitātes pieaugumu.
“Statistiski vērtējot, Latvijas premjerministriem ir tendence nākt un iet daudz ātrāk, nekā beidzas viņu pilnvaru termiņš,” sacīja Reinolds.
“Kariņš ir par Rietumu politiku un politiku… Viņš ir sevi pierādījis Briselē, vedot valsti cauri COVID pandēmijai un tagad arī karam.” – euronews
