Latvija nosoda Vācijas “amorālās” attiecības ar Krieviju un Ķīnu

Vācijas “amorālās un liekulīgās” attiecības ar Krieviju un Ķīnu ir iedzenušas ķīli starp Rietumeiropu un Austrumeiropu, komentāros, kuros uzsvērtas Rietumu vienotības plaisas, sacīja Latvijas aizsardzības ministrs.

Artis Pabriks laikrakstam Financial Times sacīja, ka Rietumeiropas “vēlēšanās” par drošību izpaudusies, reaģējot uz to, ka Krievija uz robežas ar Ukrainu pulcēja vairāk nekā 100 000 karavīru.

Stingri formulētos piezīmēs, kas atklāj spriedzi NATO par to, kā rīkoties ar Krieviju, Pabriks sacīja, ka Berlīnei ir “amorāla nespēja” ļaut no Igaunijas uz Ukrainu nosūtīt haubices, kas kādreiz Vācijā bija izvietotas, lai palīdzētu tās aizsardzībai pret iespējamo iebrukumu.

Bija arī vācu uzņēmumi draudot atmest Lietuva saistībā ar strīdu ar Ķīnu par de facto Taivānas vēstniecību Baltijas valstī, pat ja Vācija atsaucās uz “vērtībām”, cenšoties sodīt Poliju par tās likuma varas pārkāpumiem, viņš piebilda.

“Kā jūs pats rīkojaties, kad runa ir par Lietuvu, Krieviju, Ķīnu?” Pabriks jautāja. “Tas ir amorāli un liekulīgi.” Tas virza dalījuma līniju starp rietumiem un austrumiem Eiropā.

“Vācieši jau aizmirsa, ka amerikāņi sniedza savu drošību aukstajā karā. Bet viņiem vajadzētu [remember]. Tas ir viņu morālais pienākums,” viņš piebilda.

NATO ir pakļauta spiedienam atbildēt ne tikai uz Krievijas zobenu grabēšanu pret Ukrainu, bet arī uz tās prasībām attīt alianses paplašināšanos Austrumeiropā un mainīt kontinenta drošības uzstādījumus.

Austrumeiropas valstis ir satraukušas par Berlīnes atteikšanos sūtīt Ukrainai nāvējošus ieročus un Igaunijas ilgo kavēšanos saistībā ar haubicēm. Berlīnei ir teikšana, jo ieroči sākotnēji tika bāzēti Vācijas austrumos, pirms tos vispirms nogādāja Somijā un pēc tam Igaunijā.

Pabriks sacīja: “Ja cilvēks iet pa tumšu ieliņu un kāds tiek piekauts un es saku “kad būsi piekauts, tad izsaukšu ātro palīdzību”, tas nav pareizi.”

READ  Etniskie krievi Latvijā sašķēlušies par karu Ukrainā: "Ir liela šķelšanās" - nacionālā

Viņš ierosināja, ka Krievija centīsies izmantot vāciešu atturību, lai rīkotos. “Mēģinās to izmantot,” brīdināja Pabriks.

Igaunija, Latvija un Lietuva 2004.gadā kļuva par vienīgajām bijušajām padomju valstīm, kas pievienojās ES un NATO aliansei. Taču viņi ir sūdzējušies par to, ka tiek ignorēti saistībā ar Maskavas karadarbības draudiem Gruzijā 2008. gadā un 2014. gadā ar Krimas aneksiju.

Pabriks sacīja, ka daļēji tas ir tāpēc, ka Rietumeiropa atrodas tālāk no Krievijas. “Viņi jau gadiem ilgi dzīvo mierā. Viņi domā par gāzi, eksportu un sadarbību. Mums, pierobežas valstīm, ir savādāk. Mums tas ir eksistenciāli. Mūsu pagātne nedod daudz iespēju tikai uzticēties [Russia]. Tā mums būtu nāve.”

Pabriks piebilda: “Eiropas drošība nevar iztikt bez Vācijas vadošās lomas. Šobrīd, kad mēs skatāmies uz to, kā viņi rīkojas Eiropas aizsardzības un NATO, Bundesvēra gatavībā. [German army], vilcināšanās izmantot militāru spēku, tas ir absurds pašreizējam laikam.

Gan kanceleja, gan Berlīnes Ārlietu ministrija atteicās komentēt šos izteikumus. Taču Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka aizstāvēja valsts noteikto ieroču eksporta aizliegumu uz Ukrainu, sakot, ka to atļaušana nozīmētu “180 grādu izmaiņas mūsu ārpolitikā”, kas riskē “aizvērt durvis deeskalācijai”. .

Ārlietu ministrija arī sociālajā tīklā Twitter komentēja ES lēmumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas lietas ierosināšanu pret Ķīnu saistībā ar Lietuvas strīdu: “Nepieciešama Eiropas atbilde uz piespiedu pasākumiem. Tā ir Eiropas solidaritātes zīme.

Latvija ceturtdien ierosināja palielināt savus aizsardzības izdevumus no NATO mērķa 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 2,5%. Pabriks sacīja, ka, neskatoties uz to, ASV karavīri Baltijā ir nepieciešami, atkārtojot Igaunijas premjerministra aicinājumus FT. “Mums tagad ir vajadzīga atturēšana,” viņš piebilda.

Gaja Čazana papildu reportāža Berlīnē

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top