“Ministrs Rinkēvičs vēstulē uzsver, ka saskaņā ar 2017.gada aprīlī noslēgto līgumu starp Okupācijas muzeju Latvijā un Zedelgemas pašvaldību memoriālam simboliski jāatsaucas uz jēdzienu “brīvība” un jāatgādina sabiedrībai par Okupācijas muzeja traģiskajām sekām. Otrais pasaules karš – vairāk nekā 12 000 karagūstekņu sagūstīšana. Karš no Latvijas Seidelgemas karagūstekņu nometnē no 1945. līdz 1946. gadam, izrādot pienācīgu cieņu šo karavīru piemiņai.”
“Ņemot to vērā, Edgars Rinkēvis izsaka dziļu nožēlu par memoriāla mediju paneļa noņemšanu, oficiālā Brīvības laukuma pārdēvēšanas procesa uzsākšanu un starptautisku vēsturnieku grupas ieteikumiem memoriāla pārvietošanai. Ļoti spēcīgs pašmāju un starptautisko ietekmi no dažādiem avotiem, teikts paziņojumā, piebilstot, ka “demokrātiskās Eiropas valstis, tostarp Latvija, ir aculiecinieces nomelnošanas kampaņām un skarbo vēstures ļaunprātīgai izmantošanai, lai agresīvi un nedemokrātiski režīmi gūtu asus ģeopolitiskos ieguvumus”, neprecizējot, kas šajā gadījumā ir šie ienaidnieki. .
Vēsturnieku komitejā ir daudz latviešu vai latviešu mantojuma, kā arī vēsturnieki no Vācijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Krievijas, ASV, Francijas un Zviedrijas augstskolām.
Paziņojumā secināts: “Ministrs aicina Zidelgemas pilsētu sadarboties ar saviem sadarbības partneriem Latvijā, jo īpaši ar Okupācijas muzeju, un rast piemērotu virzību uz priekšu, kas respektē ļoti atšķirīgo, bet traģisko Otrā pasaules kara vēsturi. Latvija un Beļģija.” Ņemiet vērā, ka 14.decembrī pašvaldībā vizītē ieradīsies Latvijas vēstnieks Andris Razāns.
saskaņā ar Aizkaru nobīdes aprēķins Par memoriālu 2018. Britu piemineklis latviešu tēlniekam Kristapam Gulbim “Veltīts Latvijas karavīriem, kuri nezaudēja ticību Latvijas valsts brīvībai 1945.gada ziemā līdz 1946.gadam, kad viņi atradās ieslodzīto nometnē Zidelgemā”. uz Beļģijas zemes.
No 1945. gada septembra līdz 1946. gada maijam Seidelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā atradās aptuveni 11 700 no 25 000 latviešu karavīriem, kuri dienēja Vācijas militārajās daļās un tika gūstā Rietumu sabiedroto armijās Otrā pasaules kara beigās. Gandrīz 90% no šiem karagūstekņiem pieder Latviešu leģionam, kas tika dibināts 1943. gadā vācu okupācijas laikā Latvijā.
Memoriāls izraisīja domstarpības Beļģijā, jo Latviešu leģions bija daļa no Waffen SS. Angļu ziņu vietne Brussels TimesCitāts no specialitātes Standarta Ikdienas ziņojumos teikts, ka pēc vasarā notikušajiem protestiem pret memoriālu starptautiska vēsturnieku grupa uzskatīja, ka piemineklis nav piemērots. Plašāka informācija par vēsturniekiem un viņu atklājumiem ir pieejama šajā vietnē tīmekļa vietne.
Turklāt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks nosūtīja vēstuli Beļģijas aizsardzības ministrei Ludivinai Didonderai, pieprasot pieminekli nepārvietot.
“Tāpēc es aicinu izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai šo lēmumu atceltu, jo Latvijas iedzīvotāji to uzskatītu par smagu apvainojumu,” vēstulē brīdināja Pabrikss.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
