Latvijas Nacionālā kūdras asociācija uzstāj, ka kūdras enerģija ir būtisks un tradicionāls pašmāju energoresurss, kas var veicināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī pakāpenisku Krievijas dabasgāzes pārtraukšanu. Turklāt degošās kūdras ieguve nesamazina lauksaimniecībā izmantojamās kūdras daudzumu un no tās izgatavoto substrātu ražošanu.
Latvija ir nozīmīgs globālais spēlētājs kūdras jomā, pateicoties labvēlīgajam klimatam: kūdra katru gadu ataug, kas nozīmē, ka tā nav fosilais, bet gan atjaunojamais resurss. Latvijā purvi aizņem vismaz 645 100 hektārus (apmēram 10% no valsts). 70% no šīs platības ir dabiskie purvi, un tikai 4% no tās kopējās platības ir ieguves kūdra. Kopā tajos ir 1,5-1,7 miljardi tonnu kūdras. Latvijas dabiskajos purvos ik gadu uzkrājas aptuveni 1,6 miljoni tonnu kūdras (pieņemot vidējo uzkrāšanās ātrumu 2 mm gadā).
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieku pēdējos gados veiktie pētījumi liecina, ka kūdras slāņa ikgadējais pieaugums ir lielāks, sasniedzot 3-4 mm, vidēji 2 mm. Kūdras rezerves nav precīzi noteiktas un var sasniegt 11,3 miljardus kubikmetru jeb 1,7 miljardus tonnu (pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem). Kūdras ieguves ziedu laiki Latvijā bija pagājušā gadsimta 60. un 70. gados, kad saskaņā ar vispārējo padomju politiku ik gadu tika iegūti vairāk nekā 7 miljoni tonnu kūdras. Pēdējos gados no Latvijas purviem ik gadu tika iegūts miljons tonnu kūdras, kas tika izmantota dārzkopības substrātu ražošanai, nevis enerģijas ražošanai.
Aizvadītajos piecos gados ir iegūti vidēji 1088 tūkstoši tonnu kūdras, no kurām 29 tūkstoši tonnu jeb 2,7% ir kūdra enerģētikai, un līdz ar to tās ieguve var būtiski palielināties. Tikmēr citās ES dalībvalstīs līdz šim situācija bijusi gluži pretēja, kūdru enerģētikā galvenokārt izmanto, piemēram, Somija.
Kūdras ieguve kā kurināmais
“Paaugstinoties cenām visu veidu energoresursiem un pieaugot jautājumiem par dabasgāzes pieejamību un cenu, kūdras dedzināšana ir viena no alternatīvām, un Laflora un daudzi citi kūdras nozares uzņēmumi kūdru kā kurināmo iegūs 2022. gada sezonā. ” skaidroja Latvijas Darba devēju asociācijas viceprezidents un SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, norādīja, ka precīza summa ir atkarīga no laikapstākļiem.
Viņš atzīmēja, ka biodegvielas maisījumā tiek izmantota degoša kūdra. “30% ir degoša kūdra un 70% ir degoša šķelda, tāpat kā tās tiek izmantotas Somijā un Igaunijā un vēsturiski arī Latvijā,” uz jautājumu par kūdras izmantošanu enerģētikā sacīja Amerikss. Viņš neizslēdza situāciju, kurā varētu būt interese no malas un reāls pieprasījums iegādāties kūdru kā kurināmo.
Tas nenotika, taču būtu neloģiski, ka Latvijā tiktu iegūta kūdra, eksportēta, piemēram, uz Igauniju, un tad Latvija no Igaunijas importētu elektroenerģiju. “Elektroenerģija, kas tiks ražota no tās eksportētās kūdras,” sacīja Amerikss, atbildot uz jautājumu, vai ir ārvalstu interese par kūdras degvielas iegādi.
Viņš atzina, ka atgriešanās pie kūdras kurināmā kā biodegvielas siltumapgādes uzņēmumiem prasa politisku lēmumu. “Rudenī būs Saeimas vēlēšanas un pēc tām kļūs skaidra situācija energoresursu tirgū,” viņš teica. Izmaiņas Enerģētikas likumā un Dabas resursu nodokļa likumā nepieciešamas, lai Latvijā atkal izmantotu kūdras kurināmo, tādējādi novēršot situāciju, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kas izmantos kūdras kurināmo, joprojām būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. Protams, ne visi centrālapkures uzņēmumi var izmantot kūdru kā enerģijas avotu tīri tehnoloģisku apsvērumu dēļ, un šīs problēmas risināšanai ir nepieciešami kapitālieguldījumi.
kūdras granulas
“Šobrīd pieprasījums pēc siltumenerģijas ražošanā izmantojamām kūdras granulām ir pieaudzis un ir krietni lielāks nekā iepriekšējos gados, īpaši, ja ir liela interese par kokskaidu granulu nozari,” norāda SIA valdes priekšsēdētājs Petris Romanovskis. Līvānu kūdras fabrika, Viņš teica.
Viņš gan atzina, ka valdībā pieņemto lēmumu kontekstā nav skaidra dedzināmo kūdras granulu nākotne. “Mēs bijām piesardzīgi, jo zinām, kur virzās Eiropas Zaļais kurss, tāpēc kūdras kurināmo, tostarp granulas, nestājāmies ražot. Tā vairāk ir alternatīva vietējiem iedzīvotājiem izmantot resursus, kas mums ir zem kājām, nevis importēt šos resursus no Krievijas vai Baltkrievijas.
Viņš uzsvēra, ka, lai arī pieprasījums pēc kūdras granulām ir no ārvalstīm, joprojām prioritāte ir vietējie patērētāji. “Ne vienmēr šim nolūkam izmanto kūdras granulas apkurei. Bieži vien tās nonāk kā mulča, lai gan mūsdienās koka granulu veida dēļ cilvēki ir gatavi pirkt visu,” sacīja Romanovskis, atzīstot, ka kvalitatīvu materiālu ir iespējams atrast purvi , ko pēc tam izmanto kā aktivēto ogli.
Nākamgad iegūstiet vairāk
“Ja potenciālie pircēji izrādīs interesi par kurināmo kūdru, tad nākamgad La Flora var atvēlēt līdz 70 hektāriem purva, kurā jau ir iegūta lauksaimniecības substrāta ražošanai nepieciešamā kūdra, atstājot tikai tumšo kūdru vai kurināmā kūdru,” sacīja Amerikss. .
Viņš atklāja, ka tas varētu dot iespēju saražot līdz 40 tūkstošiem megavatu jaudu. “Lai to īstenotu, mums ir jāsagatavo ne tikai šie kūdras lauki, bet arī aprīkojums,” sacīja Amerikss.
Viņš uzsvēra, ka deg kūdras ieguve nekādā veidā neapdraudēs lauksaimniecības kūdras ieguvi un substrātu pieejamību, jo tie ir divi dažādi kūdras veidi, nevis viens un tas pats produkts. “CO2 emisijas tiktu samazinātas arī tad, ja pēc lauksaimniecības – brūnās – kūdras ieguves mēs iegūtu dziļāk tumšo kurināmo kūdru un pēc tam rekultivētu kūdras ieguves vietu, nevis vienkārši to appludinātu.”
Šī funkcija ir reproducēta ar Baltijas Vācijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā laipnu atļauju. jūs varat redzēt Oficiālā mājas lapa Uzziniet vairāk par Baltic Business Quarterly šeit: https://www.ahk-balt.org/lv/publikacijas/zurnals.
