Rietumu militārās amatpersonas norāda, ka Krievijas militārā kampaņa Ukrainā brūk, jo šķiet, ka tās spēkiem sīvās pretestības apstākļos ir grūti sagrābt vairāk teritorijas Donbasā.
Pēc tam, kad sākotnēji kara pirmajās nedēļās neizdevās ieņemt galvaspilsētu Kijevu, Krievijas spēki pārorientēja savus spēkus uz Ukrainas austrumiem un dienvidiem.
Tomēr viņu uzbrukumi tika sagaidīti ar ievērojamu pretestību, un daži Rietumu izlūkdienesti apgalvoja, ka Krievija, iespējams, ir zaudējusi pat trešdaļu savas kaujas jaudas, kopš tā 24. februārī sāka savu neizprovocētu iebrukumu.
Tiešraides informācija: Krievijas iebrukums Ukrainā
RFE/RL tiešraides instruktāža Tas sniedz jums visas galvenās norises saistībā ar Krievijas iebrukumu, Kijevas pretošanos, civiliedzīvotāju nožēlojamo stāvokli un rietumu reakciju.. Lai skatītu visu RFE/RL karu, noklikšķiniet šeit.
‘Brutāls iebrukums [by] NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mircea Gajāna 15.maijā sacīja, ka Krievija zaudē apgriezienus “Mēs zinām, ka ar Ukrainas tautas un armijas drosmi un ar mūsu palīdzību Ukraina var uzvarēt šajā karā.”
Givana teica Berlīnē, kur NATO augstākie diplomāti tikās, lai apspriestu lielāku atbalstu Ukrainai un Somijas, Zviedrijas un citu valstu rīcību pievienoties Rietumu aliansei, saskaroties ar Krievijas draudiem.
Sanāksmes vadītājs Givana sacīja, ka Ukrainas atbalstītāji “ir vienoti, mēs esam spēcīgi, un mēs turpināsim palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā”.
NATO dalībvalstis jau ir sniegušas valstij miljardu dolāru nāvējošu un nenāvējošu militāru palīdzību, lai palīdzētu atvairīt lielāko iebrukumu Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām.
Pēc Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kuļebas teiktā, “vairāk ieroču un citas palīdzības” bija “ceļā uz Ukrainu”.
ASV un citas NATO dalībvalstis nodrošināja Ukrainai prettanku un pretgaisa ieročus, kā arī smago artilēriju.
Ar šādu paziņojumu Kuleba nāca klajā pēc tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu Berlīnē. Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss sacīja, ka Blinkens sniedzis sīkāku informāciju par ASV drošības palīdzības pēdējo daļu, lai stiprinātu Ukrainas aizsardzību.
Bija plānots, ka Kuļeba informēs NATO ārlietu ministrus par situāciju Ukrainā un to, kā alianse varētu sniegt valstij lielāku palīdzību, Krievijai 12. nedēļu cīnoties ar iebrucējiem.
ASV Senāta republikāņu līderis Mičs Makonels Stokholmā pēc Ukrainas galvaspilsētas apmeklējuma 14. maijā žurnālistiem konferences zvanā sacīja, ka sagaida, ka Senāts 18. maijā balsojumā apstiprinās papildu palīdzību Ukrainai nepilnu 40 miljardu dolāru apmērā.
ASV prezidents Džo Baidens 28.aprīlī bija pieprasījis palīdzību Ukrainai 33 miljardu dolāru apmērā, tostarp militāro palīdzību vairāk nekā 20 miljardu dolāru apmērā. Taču likumdevēji palielināja šo summu līdz aptuveni 40 miljardiem dolāru, pievienojot vairāk militārās un humānās palīdzības.
Lielbritānijas militārā izlūkdienesti savā regulārajā atjauninājumā paziņoja, ka Krievijas spēku ofensīva Donbasa reģionā Ukrainas austrumos “ir zaudējusi apgriezienus un ievērojami atpaliek no grafika”.
Krievija, visticamāk, tagad ir zaudējusi trešdaļu no sauszemes kaujas spēkiem, ko tā bija apņēmusies februārī, norāda Apvienotās Karalistes ministrija čivināt 15. maijā.
Daudzi no šiem zaudējumiem radās pirmajās kara nedēļās, kad Krievija centās sagrābt Kijevu un ieviest promaskavisku marionešu režīmu. Kopš tā laika Krievija ir novirzījusi savu uzmanību uz Donbasu, reģionu, kurā ietilpst Luhanskas un Doņeckas apgabali.
Lielbritānijas AM norādīja, ka, neskatoties uz nelielo sākotnējo progresu, Krievijai pēdējā mēneša laikā nav izdevies panākt ievērojamu teritoriālo pieaugumu Donbasā, vienlaikus saglabājot nemainīgi augstu noplicināšanas līmeni.
Ministrija norādīja, ka Krievijas spēkus arvien vairāk ierobežo sarūkošās spējas, pastāvīgi zemā morāle un samazināta kaujas efektivitāte.
“Daudzas no šīm iespējām nevar ātri nomainīt vai pārkonfigurēt, un tās, visticamāk, turpinās kavēt Krievijas operācijas Ukrainā,” teikts biļetenā.
Ministrija sagaida, ka pašreizējos apstākļos ir maz ticams, ka Krievija turpmāko 30 dienu laikā būtiski paātrinās savu progresa tempu.
Vērtējumi par Krievijas veikumu karā izskanēja, kad Krievijas spēki pēc nedēļām ilgas bombardēšanas atkāpās no Ukrainas otrās lielākās pilsētas Harkovas apkaimes.
Lielā mērā krieviski runājošā pilsēta ar 1,4 miljoniem iedzīvotāju pirmskara bija galvenais militārais mērķis kara sākumā, kad Krievija cerēja ieņemt un kontrolēt lielākās Ukrainas pilsētas.
Ukrainas militārpersonas norāda, ka Maskava šobrīd koncentrējas uz piegādes ceļu apsardzi, vienlaikus veicot mīnmetēju, artilērijas un gaisa triecienus Ukrainas austrumos, cenšoties noplicināt Ukrainas spēkus un iznīcināt nocietinājumus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis savā nakts uzrunā 15.maija sākumā sacīja, ka “situācija Donbasā joprojām ir ļoti sarežģīta” un Krievijas spēki “joprojām cenšas vismaz zināmā mērā izcīnīt uzvaru”.
Krievijas spēki 15. maijā turpināja uzbrukumus, bombardējot militāro infrastruktūru Ļvovas apgabalā Ukrainas rietumos. Ļvovas gubernators Maksims Kozickis telegrammā sacīja, ka nav ziņu par bojāgājušajiem vai ievainotajiem pēc raķešu uzbrukuma.
Gubernators sacīja, ka postījumu apmērs tiek izmeklēts. Gubernators sacīja, ka viena no vietām netālu no Javorivas – visticamāk, ap tur esošo militāro mācību zonu – ir “pilnībā iznīcināta”.
Iepriekš Ukrainas reģionālā gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka 15.maija agrās stundās uz Ļvovas apgabalu Melnajā jūrā tika izšautas vairākas raķetes.
Šis ir pirmais Krievijas gaisa trieciens aptuveni nedēļas laikā apgabalā pie Polijas robežas.
Ar Associated Press, Reuters un DB ziņojumiem
