Brisele
Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos un Eiropas Savienības augstākās amatpersonas ceturtdien paziņoja, ka Latvija, Lietuva un Polija turpina izmantot apšaubāmu taktiku, lai bloķētu migrantus, kas mēģina ieceļot no Baltkrievijas, un neļautu tiem sasniegt palīdzības organizācijas, kas cenšas palīdzēt cilvēkiem, kas iestrēguši pierobežas zonās. .
Pērn Latvijas, Lietuvas un Polijas robežas šķērsoja aptuveni 8000 patvēruma meklētāju, no kuriem daudzi ir no Irākas. Laikapstākļiem atdziestot, pie Baltkrievijas robežas ir iestrēguši tūkstošiem cilvēku. Daži nomira. Taču pieteikšanās mēģinājumu skaits relatīvi palēninājās.
“Pat šajā bīstamajā un sarežģītajā situācijā, ka šie trīs [EU] “Dalībvalstis pastāv, un tām ir jābūt tiesību aktiem, kuros atgriešana netiek pieņemta un nav legalizēta,” ES likumdevējiem sacīja iekšlietu komisāre Ilva Johansone.
Vārds “atgriezts” galvenokārt tiek lietots Eiropā, lai apzīmētu migrantu piespiedu atgriešanos pāri starptautiskajai robežai, vienlaikus liedzot viņiem tiesības lūgt patvērumu. Atgriešana ir nelikumīga saskaņā ar starptautiskajiem bēgļu līgumiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Johansons neteica, kāpēc ES Komisija, kas ierosina un pārvalda bloka likumus, nav vērsusies pret valstīm par šiem pārkāpumiem.
Viņa sacīja, ka spriedze robežās ir “ievērojami mazinājusies” un ka Eiropas Savienība ir palīdzējusi repatriēt gandrīz 5000 migrantu no Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas, taču cilvēki pierobežas reģiona mežos joprojām ir neskaidri.
“Cilvēkiem joprojām ir tiesības lūgt patvērumu, viņiem joprojām ir tiesības piekļūt patvēruma procedūrai. Mums joprojām ir jābūt uzticīgiem savām vērtībām un mūsu līgumam,” sacīja Johansone.
Eiropas Savienība ir apsūdzējusi prezidentu Aleksandru Lukašenko migrantu izmantošanā kā “jauktu uzbrukumu” 27 valstu blokam pēc tam, kad viņš 2020. gada vēlēšanās noteica sankcijas savai valdībai par iespējamu krāpšanu, kas viņu atguva pie varas un tam sekoja drošības pasākumi.
Jo īpaši Lietuva un Polija izsludināja ārkārtas stāvokli uz savām robežām ar Baltkrieviju un mainīja patvēruma likumus, lai apgrūtinātu to cilvēku stāvokli, kuri jau bija ieceļojuši valstī. Polija arī izmantojusi jaunus likumus, lai tās pierobežas zonā aizliegtu tiem, kas tur nedzīvo, nestrādā un nemācās.
Sophie Maginnis, UNHCR un ES juridiskās nodaļas vadītāja: “Pie ES robežas ar Baltkrieviju turpinās atgriešana un citi cilvēktiesību pārkāpumi.”
Magnusas kundze sacīja, ka UNHCR un citām palīdzības grupām joprojām tiek liegta piekļuve teritorijām Baltkrievijas robežas Eiropas pusē, lai palīdzētu tur esošajiem cilvēkiem. Tas notiek, neskatoties uz atkārtotiem pieprasījumiem pēc šādas piekļuves. “Tas būtu jālabo un piekļuve jāpiešķir,” viņa sacīja.
Maginnis sacīja, ka Polijas robežu statistika liecina, ka pagājušajā nedēļā 200 cilvēkiem tika liegta piekļuve pierobežas reģionam ar Baltkrieviju un kopumā vairāk nekā 3000 cilvēku. Viņa sacīja, ka NVO darbinieki un žurnālisti, kuri pēdējās dienās mēģināja iekļūt, tika arestēti, viņu tālruņi atņemti un izraidīti no apkārtnes.
“Daudzi ministri no šīm konkrētajām valstīm pēdējās dienās ir paziņojuši, ka plāno turpināt esošo praksi, tostarp to, ko mēs definēsim kā opozīcijas praksi,” viņa sacīja. “Mums ir plašas bažas.”
Viņa piebilda, ka izmaiņas patvēruma sistēmās “nav saskaņā ar starptautiskajām bēgļu tiesībām”.
Pagājušajā nedēļā starptautiskā humānās palīdzības organizācija Ārsti bez robežām paziņoja, ka tās komandas, kas norīkotas uz Polijas robežu ar Baltkrieviju, pametušas valsti pēc tam, kad tām vairākkārt liegta piekļuve migrantiem un bēgļiem, kuri bija devušies palīgā.
Organizācija “Ārsti bez robežām”, kas pazīstama arī kā “Ārsti bez robežām”, paziņoja, ka ir pavadījusi trīs mēnešus, meklējot atļauju avārijas seku likvidēšanas darbiniekiem iekļūt pierobežas meža zonā, kur bargajos ziemas laikapstākļos bija iesprostoti simtiem cilvēku.
Šo stāstu ziņoja Associated Press.
