Par Latvijas Ekonomikas tiesas tiesnešiem tiek izvirzīti juristu palīgi, advokāti, juristi un ģenerālprokurors, kā ziņo Latvijas Tiesu administrācija.
Starp 10 izvēlētajiem kandidātiem ir Miķelis Zombergs, Šubova Kovača, Katarina Sneidze, Vega Kalinta, Eva Yankowska, Ivars Latkovskis, Kaspars Vikuzoles, Dagniga Muceniece un Oksana Paul-Zychcheva.
Zumberga darba pieredze ietver, piemēram, darbu par jurista palīgu Augstākajā tiesā, kā arī juriskonsultu un jurista palīgu rajona administratīvajā tiesā.
Zumbergs līdz šim ir strādājis pie administratīvajām lietām. Tomēr viņš uzskata, ka viņa pieredze darbā ar nodokļu krāpšanas lietām nāks par labu ekonomikas lietu tiesā. Viņš ir arī pieredzējis, kā rīkoties ar nelegālām naudas plūsmām, kas ir daļa no jaunās tiesas kompetences jomas. Ātra un efektīva tiesu sistēma palīdz uzņēmumiem labāk plānot savas darbības sekas, samazināt riskus un saglabāt ieguvumus. Jo ātrāk beidzas tiesas procesi, jo stabilāka taisnīguma prakse tiesās kļūst arvien drošāka un uzņēmējiem ir drošāk slēgt darījumus un neuztraukties par iespējamiem zaudējumiem. Tas palīdz uzlabot ekonomisko apgrozījumu.
Ļubova Kovaa pieredze ietver darbu kā prokurora vietniece Finanšu un ekonomisko noziegumu prokuratūrā un kā galvenā inspektore Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļā. Viņa praktizēja arī advokātu birojā SIA AP birojs.
Viņa saka, ka, gadiem strādājot ekonomisko noziegumu novēršanā, viņa ir nonākusi pie secinājuma, ka noziegumi pret valsts ekonomiku ir šķērslis valsts attīstībai. Valsts budžets katru gadu dažādu noziegumu dēļ zaudē miljonus. Tas padara neiespējamu daudzu svarīgu sociālo projektu īstenošanu Latvijā. Kandidāts saka, ka tikai ātra, izlēmīga un līdzsvarota valsts reakcija uz šiem noziegumiem var mainīt situāciju uz labo pusi un samazināt ēnu ekonomiku.
Katarīnas Sniedzes līdzšinējā darba pieredze ietver praktizēšanu tiesību jomā, maksātnespējas uzraudzību un darbu par šķīrējtiesas tiesnesi.
Viņa piebilst, ka 13 gadus strādāja par zvērinātu advokātu un 15 gadus bija maksātnespējas amatpersona.
Sneidze ir strādājis jautājumos, kas saistīti ar Ekonomikas tiesas kompetences jomu. Tāpēc viņa plāno izmantot savas zināšanas, lai attīstītu un uzlabotu jauno tiesu. Viņa uzskata, ka jautājums par lietas izskatīšanas nosacījumiem ir svarīgs, lai palielinātu sabiedrības uzticību un paildzinātu valsts ekonomikas dzīvi. Lai pilnībā uzlabotu lietas izskatīšanas kvalitāti un paātrinātu procesu, ir jāievieš jaunums un jāizmanto visi jau pieejamie mehānismi.
Vijas Kalniņas darba pieredzi veido juristes amats Tieslietu ministrijas Eiropas Tiesu departamentā Latvijā un Jurista Vārda juridisko jautājumu redaktore. Viņai ir arī darba pieredze vieslektores amatā Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātē. Viņa ir strādājusi arī tiesību jomā advokātu birojā “Rasa un Ešenvalds” un P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
Viņa saka, ka viņai ir pieredze un izpratne par dažādiem tiesas procesiem, īpaši par komercprocedūrām un juridiskiem strīdiem, kā arī par Eiropas Savienības Tiesas procedūrām. Viņa zina metodes un trikus, kurus šādu lietu dalībnieki bieži izmanto, lai novirzītu tiesas uzmanību no svarīgākajām daļām un palēninātu tiesas procesu.
Šī pieredze ir svarīga, lai saprastu, ko dalībnieki vēlas panākt tiesā, un lai nepazustu argumentos, kas lietai nav nozīmes.
Eva Jankowska strādāja par Rīgas apgabaltiesas Civillietu komitejas jurista asistenti, AS Citadele bankas projektu vadītāju, kā arī par aizdevumu vadītāju Latvijas Hipotēku un zemes bankā.
Viņa saka, ka viņas profesionālā pieredze ir saistīta ar tieslietu un finanšu jomām. Viņas pieredze tiesās un privātajā sektorā nodrošināja viņai informācijas analīzes paņēmienus. Spēcīga, profesionāla un taisnīga tiesu sistēma, kurai iedzīvotāji uzticas, arī veicina visas valsts izaugsmi, uzlabojot iedzīvotāju labklājības līmeni un vidi veiksmīgai uzņēmējdarbībai, saka Jankovska.
Ivaram Latkovskim ir darba pieredze kā juridiskais padomnieks Juridisko lietu un licencēšanas departamentā / vecākais padomnieks Latvijas Tieslietu ministrijā, nacionālais eksperts Komerclikumu likumdošanas darba grupā Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē, juridiskais Tieslietu ministrijas Pilsonisko tiesību departamenta padomnieks, juridisko lietu padomnieks Uzņēmumu reģistrā un SIA Furors advokāts.
Latkovskis uzskatīja, ka viņam ir laba izpratne par vispārējo tiesību sistēmu, kā arī publisko un privāto tiesību regulējumu sinerģija. Latkovskis labi pārzina cilvēktiesību nozari, īpaši tirdzniecības likumdošanu. Šeit viņš sevi uzskata par vienu no vadošajiem ekspertiem publiskajā sektorā.
Viņš ir pārliecināts, ka viņa pieredze un zināšanas par visu veidu juridiskām personām, to statusu, iekšējo organizāciju, lēmumu pieņemšanu un pārstāvību būs labvēlīga ekonomikas lietu tiesā.
Kasparam Vecozolam ir pieredze, strādājot par juriskonsultu Finanšu un kapitāla tirgus komitejas Juridiskajā un licencēšanas departamentā, juristu Latvijas Tieslietu ministrijas Pilsonisko tiesību departamenta Komerclikumu likumdošanas birojā un nacionālo ekspertu Latvijas Republikas Eiropas Savienības Padomes prezidentūra. Viņš bija arī parlamenta priekšsēdētāja vietnieka palīgs. Viņam bija arī saites ar Jaunā laika politisko partiju, kas vēlāk pievienojās vienībai.
Vecozols saka, ka viņa iepriekšējā biznesa pieredze ir devusi viņam zināšanas un praktisku pieredzi, strādājot ar dažādiem īpašiem tiesību institūtiem, kas ir cieši saistīti ar tirdzniecības likumdošanas nozari, piemēram, par publiskiem vērtspapīru piedāvājumiem, obligāciju izpirkšanas piedāvājumiem, tirgus manipulācijām un iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.
Viņš piedalījās arī kooperatīvo sabiedrību likuma un citu ar tirdzniecības likumdošanu saistītu projektu izstrādē. Iepriekš minētā pieredze ļāva viņam labi izprast tirdzniecības likumdošanu kopumā, lai viņš varētu pildīt savus tiesneša pienākumus Ekonomikas lietu tiesā.
Dagnijai Muceniecei ir pieredze strādāt par senatora palīgu Augstākās tiesas Senāta Civillietu nodaļā. Viņa ieņēma arī tiesas sekretāres amatu Augstākajā tiesā.
Pēc Mucenese domām, vienotas tiesu prakses izveidošanai vajadzētu uzlabot pirmās instances tiesas darbību. Pēc viņas domām, tas ir īpaši svarīgi Ekonomikas tiesai, kas tiek veidota šauras specializācijas dēļ.
Oksana Pulle-ižova ir ieguvusi Saif advokātes, maksātnespējas amatpersonas un tiesneša pieredzi Rīgas šķīrējtiesā. Viņa arī praktizēja advokātu advokātu birojā Ekslege.
Viņa norāda, ka ātra un kvalitatīva tiesas sēde uzlabo komerctiesību nozares apgrozījumu, kas palielina lietu apgrozījuma apjomu un ļauj uzņēmējiem nodrošināt lielākus ieņēmumus, kas ir uzņēmējdarbības mērķis.
No tā ir atkarīga valsts ekonomiskā izaugsme – jo vairāk uzņēmumu darbojas ar lielu apgrozījumu un peļņu, jo vairāk nodokļu tiek maksāti valsts budžetā.
Kā ziņots iepriekš, no kopumā deviņdesmit pieciem kandidātiem, kuri pieteicās uz tiesneša amatu jaunajā tiesā, tika izvēlēti tikai desmit.
