izdots:
Latvija otrdien uz robežas ar Baltkrieviju izsludināja ārkārtas stāvokli, ļaujot robežsargiem, bruņotajiem spēkiem un policijai izmantot fizisku spēku, lai atgrieztos migrantos valstī, no kuras viņi ieradušies. Latvija, tāpat kā kaimiņvalsts Lietuva, pēdējo mēnešu laikā ir saskārusies ar lielākoties irākiešu imigrantu pieplūdumu no Baltkrievijas.
Latvijas un Lietuvas robežas ar Baltkrieviju ir arī Eiropas Savienības ārējās robežas. Latvijai ir aptuveni 175 km (109 jūdzes) robeža ar Baltkrieviju. Parasti patrulēt pie robežas var tikai robežsargi.
Baltijas ziņu dienests paziņoja, ka ārkārtas stāvoklis ilgs no 11. augusta līdz 10. novembrim, kā arī dos iespēju bruņotajiem spēkiem un štata policijai palīdzēt robežsargiem novērst nelegālo imigrāciju.
Baltijas ziņu dienests, atsaucoties uz Latvijas robežsargiem, pavēstīja, ka laikā no 6. augusta līdz 10. augustam par Baltkrievijas robežas šķērsošanu tika arestēti aptuveni 283 cilvēki, līdz ar to kopējais 2021. gada skaitlis līdz 343.
Lietuvas parlaments otrdien nobalsoja, lai 508 kilometrus no 670 kilometru robežas, kas tai ir kopīga ar Baltkrieviju, uzbūvētu 4 metru metāla žogu ar dzeloņstieplēm. “Bez šīs fiziskās barjeras nav iespējams aizsargāt mūsu robežas, tas ir ļoti skaidrs,” aģentūrai Reuters sacīja iekšlietu ministre Agni Belutaita.
Trīs Baltijas valstis, visas 27 valstu Eiropas Savienības dalībvalstis, apsūdzēja valdību Baltkrievijas autoritārajā prezidentā Lukašenko migrantu pieplūduma veicināšanā, atriebjoties par ES sankcijām pret viņa valsti pēc maija pasažieru lidmašīnas novirzīšanas viņa arestam. Klāt ir žurnālists disidents.
Saspīlējums starp Baltkrieviju un Eiropas valstīm ir bijis augsts kopš strīdīgajām vēlēšanām pagājušā gada 9. augustā, neskatoties uz masveida protestiem pret viņa režīmu, pie varas atgriezās prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Diviem Baltkrievijas sporta treneriem pagājušajā nedēļā tika atņemtas akreditācijas Tokijas olimpiskajās spēlēs par iespējamo mēģinājumu piespiest skrējēju mājās, kas izraisīja starptautisku nosodījumu.
Polija, vēl viena ES dalībvalsts pie Baltkrievijas robežas, norāda, ka pieaug arī to Irākas un Afganistānas migrantu skaits, kuri mēģina ieceļot no Baltkrievijas, ko valdības amatpersona raksturoja kā daļu no Baltkrievijas “hibrīdkara” pret ES.
ASV, Lielbritānija un Kanāda pirmdien ieviesa vairāk sankciju pret Baltkrieviju.
neskartu sistēmu
Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihhanovskaja pirmdien Viļņas centrā uzstājās mītiņā, atzīmējot viena gada gadadienu kopš strīdīgajām vēlēšanām, kurās viņa kandidēja pret Lukašenko. Mītiņā piedalījās arī Lietuvas premjerministre Ingrīda Simoneta.
“Mēs neapstāsimies,” sacīja Tikanovska. “Mēs cīnīsimies, līdz tūkstošiem cilvēku varēs doties mājās no cietuma. Mēs cīnīsimies, lai atbrīvotos no bailēm, kas pārņem mūsu valsti.”
Tihhanovskaja nolēma kandidēt pēc tam, kad viņas vīrs, opozīcijas blogeris, tika aizliegts kandidēt un tika arestēts. Viņa vadīja populāru kampaņu un apgalvoja uzvaru, bet dažas dienas pēc vēlēšanām aizbēga uz Lietuvu, baidoties par savu drošību pēc varas iestāžu vardarbīgas represijas pret masu protestiem pret Lukašenko režīmu.
Kopš tā laika viņa ir ieguvusi Rietumu atbalstu un nesen tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu un Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu.
(France 24, Associated Press, AFP, Reuters)
