Edmontona – “Mēs tikko izveidojām vēsturi!”
Tu jau esi to izdarījis, Mārtiņš Laviņš.
Visu laiku pirms šīs pirmās kārtas spēlējot ar 0:27, Latvija izcīnīja pirmo uzvaru pirmās divīzijas priekšsacīkšu kārtā, svētdien ar masīvu uzvaru ar 5:2 pār Čehiju, kas bija komandas pēdējā spēle atklāšanas kārtā. Tas nozīmē, ka viņi pirmo reizi tika izsisti arī ceturtdaļfinālā, atvedot Slovākiju mājās mēnesi pēc tam, kad komanda nodrošināja trīs NHL pirmās kārtas izredzes – neatkarīgi no tā, kurš izvēlējās palikt mājās.
Par Latvijas čempionu kļuva aizsargs Ralfs Bergmanis, kura vadībā izvirzījās Vērmontas Universitātes kapteinis, kurš guva trīskāršu punktu. Mača pirmos divus vārtus Latvijas labā ar četriem metieniem guva Laviņš un Rainers Rollers spēles sākumā.
Latvijai mačā bija jāuzvar ar jebkādiem līdzekļiem, lai apsteigtu Slovākiju, kas nedēļas sākumā ar soda sitieniem pārspēja Latviju. Ja slovāki būtu uzvarējuši 60.gadus, Latvijas uzvara šovakar nebūtu devusi tādu pašu efektu.
Tas viss ir neticami un, ņemot vērā kontekstu, vēl neticamāk.
Kad Latvija 2021. gada 18. decembrī uzvarēja Kazahstānu, noslēdzot IA divīzijas pasaules junioru čempionātu, lielākajai daļai komandas galveno spēlētāju tas šķita kā ceļa beigas.
Kopumā 13 spēlētāji, kas dzimuši 2002. gadā, slidoja savā pēdējā junioru turnīrā. Viņi ieguva sudrabu, tāpēc palaida garām iespēju tikt paaugstinātam. Šis gods tika Baltkrievijai, kas uzstādīja perfektu 5:0 bilanci, ko izceļ Latvijas uzvara ar 2:1 turnīra trešajā dienā.
Tas būs īstais. Beidzies. Nākamgad mēģiniet vēlreiz.
Un tad, dažus mēnešus vēlāk, viss radikāli mainījās. Krievija tika izslēgta no turnīra Ukrainas iebrukuma dēļ, un Baltkrievija nedrīkstēja pildīt maiņu. Latvija bija ceļā uz 2023. gada Pasaules junioru čempionātu, lai kur tas arī notiktu.
Bet pagaidi. 2022. gada čempionāts vēl bija jāatgriež, un viņi arī devās uz turieni.
Tātad pirmo reizi komanda tajā pašā gadā piedalījās divos dažādos pasaules junioru čempionātos dažādās divīzijās.
Svētā Mollija. Bez cerībām – bez piezemēšanās šogad – viņiem izdevies neiedomājamais.
“Tas ir sapņa piepildījums,” pēc mača sacīja Laviņš. “Mēs zinājām, ka esam izdarījuši kaut ko īpašu, un ir lieliski dalīties ar kaut ko līdzīgu.”
Arī uzvara nebija nejaušība. Čehiem bija vairāk metienu, taču Latvija izmantoja katru iespēju. Un tieši to viņi ir darījuši visos turnīros, dodot iespēju Kanādai un Somijai – zelta medaļas pretendentēm – kaut ko piemērot. Viņi pat guva pirmos vārtus pret Slovākiju. Visos četros mačos latvieši pārspēja konkurentus un savas prasmes, taču viņi smagi strādāja, tika pie daudzsološiem momentiem un guva labu metienu no svētdienas rekordvārtsarga Bruno Provera un Patriksa Bereziņa atbalsta.
“Esmu tik lepns, ka esmu daļa no šī mums īpašā brīža; tas ir pārsteidzoši,” sacīja Proveris. “Mēs kā ģimene atrodamies ģērbtuvē, un tas ir vissvarīgākais, kas jums nepieciešams, lai spēlētu hokeju, jo tas ir komandu sporta veids.”
Sauklis “Ģimene” bija acīmredzams pēcspēles preses sapulces zonā, jo daži spēlētāji pulcējās kopā, lai apkamptu, atbildot uz jautājumiem angļu valodā.
“Mēs spēlējam, cik varam, un zinām, ka mums nav tādas meistarības kā pārējām komandām. Mēs vienkārši spēlējam ar sirdi,” smaidot sacīja Laviņš.
Latvijas līdzjutēji vienmēr ir bijuši vieni no labākajiem starptautiskajā hokejā, braucot uz pasākumiem neatkarīgi no vietas. Rīgā notika 2021. gada pasaules čempionāts hokejā vīriešiem, taču COVID-19 dēļ bez līdzjutējiem. Togad Latvija guva vienu no lielākajām uzvarām komandas vēsturē, kad pēc daudzsološā jaunā vārtsarga Matisa Kevļinika satriecošām pūlēm uzvarēja Kanādu, atklājot turnīru.
Dažus mēnešus vēlāk Kevlinikss traģiski gāja bojā uguņošanas negadījumā, un kopš tā laika līdzjutēji ir izrādījuši cieņu, un daži uzvilka T-kreklus ar viņa vārdu svētdienas vēsturiskās uzvaras laikā.
2023. gada pasaules čempionātu Latvija uzņems kopā ar Somiju, tāpēc viņiem būs vēl viena iespēja parādīt, cik uzticīgi ir hokeja tirgum.
“Mēs viņus dzirdējām tribīnēs, viņi bija ļoti trokšņaini,” sacīja Laviņš. “Viņš mūs dzen uz priekšu. Tas ir apbrīnojami. Visas pozitīvās ziņas no līdzjutējiem Latvijā, prieks spēlēt viņu labā.”
Taču, atgriežoties pie junioru izlases, ir grūti nepasmaidīt, skatoties, kā šie puiši svin svētkus. Vairāki spēlētāji teica, ka šajā turnīrā nav izjutuši nekādu spiedienu, tāpēc viss bija saistīts ar izkļūšanu un savu spēli un mācīšanos nākotnei. Pavisam 16 spēlētāji, tostarp visi trīs NHL izvēlētie un potenciālie 2023. gada izvēlētie Rodzers Bukarts un Niks Feņenko, ir tiesīgi atgriezties nākamajā turnīrā šogad. Uz 2024. gadu varētu atgriezties seši spēlētāji, bet 2025. gadā varētu atgriezties pat Pēters Bolāns, ja Latvija līdz tam vēl būs augstākajā līgā.
Šī grupa patiesi tic, ka ar smagu darbu var paveikt jebko.
Latviju ceturtdaļfinālā gaida grūts mačs un pretī stāsies vai nu Zviedrija, vai ASV, kas ir divas favorītes uz zelta medaļu. Taču komanda jūt, ka var uzņemties jebkuru, un nebaidās no gaidāmajiem izaicinājumiem – galu galā neviens viņus neizvēlējās, lai uzvarētu čehus.
čau? kāpēc ne? Daļa no šī turnīra skaistuma ir tas, ka viss var notikt. Pajautā tikai Laviņam.
“Vēl neesam galā, mūsos ir atlicis daudz cīņas,” sacīja Laviņš.
