2023. gadā karjerā strādāja 362 400 ugunsdzēsēju Eiropas Savienībakas veido 0,18% no kopējās nodarbinātības Eiropas Savienībā. Salīdzinot ar 2022.gadu, ugunsdzēsēju skaits pieaudzis par 3200.
Starp 21 ES dalībvalsti, par kuru ir pieejami dati, vislielākais ugunsdzēsēju īpatsvars kopējā nodarbinātībā reģistrēts Horvātijā (0,49%), kam seko Igaunija un Grieķija (abās 0,39%).
Nodarbināto ugunsdzēsēju skaits 2023. gadā
Foto: Eurostat
Latvija reitingā ieņem sesto vietu, ugunsdzēsēji veido 0,30% no kopējā darbaspēka. Interesanti, ka Igaunijā šis rādītājs ir daudz augstāks, savukārt Lietuvā šis rādītājs ir daudz zemāks – tikai 0,16%.
Viszemākie procenti reģistrēti Nīderlandē (0,05%), Somijā, Slovēnijā un Zviedrijā (abās valstīs 0,13%).
ES līmenī ugunsdzēsēji vecumā no 30 līdz 49 gadiem veidoja 61 % no visiem ugunsdzēsējiem. To vidū lielākās apakšgrupas bija cilvēki vecumā no 40 līdz 44 gadiem (65 600 ugunsdzēsēji), kam sekoja tie vecumā no 35 līdz 39 gadiem (59 100 ugunsdzēsēji).
Neskatoties uz salīdzinoši lielu profesionālo ugunsdzēsēju skaitu, Latvijas valdība ugunsdrošības dienestiem tērē nedaudz mazāk nekā vidēji ES.
Ugunsdrošības dienestiem kopējā ES vispārējās valdības izdevumu daļa bija 0,5%. Kopumā valdības izdevumi ugunsdrošības dienestiem kopš 2016. gada ir saglabājušies stabili 0,5% apmērā no kopējiem izdevumiem. Latvijā šis līmenis ir 0,4%.
2022. gadā Dānija reģistrēja vismazāko izdevumu daļu ugunsdrošības pakalpojumiem — 0,1% no kopējiem valsts izdevumiem, kam seko Malta, Slovēnija, Portugāle un Austrija ar 0,3% katrā.
Turpretim Rumānijā ir reģistrēts vislielākais ugunsdrošības pakalpojumu izdevumu īpatsvars ar 0,7% no kopējiem izdevumiem, kam seko Grieķija, Vācija, Lietuva, Igaunija un Čehija ar 0,6% katrā.
Valdības izdevumi ugunsdrošībai
Foto: Eurostat
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
