Latvija ir Baltijas valstu līdere kokmateriālu/materiālu ražošanā

Koksne atgriežas kā atjaunojamais enerģijas avots. Apaļkoku ražošana malkai pēdējos gados ir stabili pieaugusi (+18% 2019. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu), bet 2020. gadā samazinājusies saistībā ar pasākumiem saistībā ar COVID-19 pandēmijas ierobežošanu. Šī gada pasākumos, visticamāk, koksnes kā enerģijas avota izmantošana kļūs nozīmīgāka.

2021. gadā piecas dalībvalstis ar lielāko koksnes kurināmā ražošanas apjomu bija Francija (26,7 miljoni kubikmetru), Vācija (23,2 miljoni kubikmetru), Somija (8,9 miljoni kubikmetru), Rumānija (6,4 miljoni kubikmetru) un Zviedrija (5,5 miljoni kubikmetru). miljoni kubikmetru). 65% no koksnes kurināmā ražošanas apjoma Eiropas Savienībā.

Salīdzinot ar 2020. gadu, lielākais malkas ražošanas pieaugums vērojams Vācijā un Francijā (+ 15%) un Ungārijā (+ 14%). Savukārt lielākais kritums fiksēts Luksemburgā (-23%), Austrijā (-8%) un Igaunijā (-6%).

Pēc īslaicīga krituma 2020. gadā ES apaļkoksnes ražošana 2021. gadā palielinājās par 3,9 %. 2021. gadā tā sasniedza aptuveni 507 miljonus kvadrātmetru.³. Tas ir par 25,6% vairāk nekā tūkstošgades sākumā. Izņemot četras ES dalībvalstis, kurās apaļkoksnes ražošana samazinājās vai saglabājās stabila, un vēl piecas dalībvalstis, kur jaunākie dati neļauj novērtēt tendenci, visās ES valstīs 2000.–2021. gadā apaļkoksnes ražošanas apjoms ir palielinājies. Lielākais relatīvais iegūtās koksnes apjoma pieaugums divu desmitgažu laikā bija Nīderlandē (190%), Čehijā (126%), Polijā (66%) un Slovēnijā (65%). 2021. gadā Vācija bija lielākā apaļkoksnes ražotāja Eiropas Savienībā (82 milj.m³), kam seko Zviedrija, Somija un Francija (katra saražo no 50 līdz 75 MCM³).

Latvija saražoja aptuveni tikpat apaļkoksnes, cik Igaunijā un Lietuvā kopā. Lielākā daļa Latvijas koksnes ir paredzēta rūpnieciskai ražošanai, nevis degvielai.

Pastāstiet mums par kļūdu