Saskaņā ar Finanšu ministrijas sagatavotajiem un apstiprināšanai iesniegtajiem grozījumiem Fiskālās disciplīnas likumā maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu paredzēts palielināt no 0,5% no IKP līdz 1% no IKP.
Fiskālās disciplīnas likums šobrīd nosaka, ka valsts budžeta strukturālo bilanci ietvara likumprojektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par 0,5% no attiecīgā gada IKP. Šis nosacījums ir jāņem vērā, sagatavojot valsts budžeta likumprojektu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru.
Finanšu ministrija paziņo, ka jaunais ES ekonomikas pārvaldības ietvars, kas sastāv no divām regulām un vienas direktīvas, tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 29.aprīļa Regulas (ES) 2024/1263 par efektīvu ekonomikas politikas un daudzpusējā budžeta koordināciju. monitorings, stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī.
Saskaņā ar ES jauno ekonomikas pārvaldības sistēmu dalībvalstīm ik pēc četriem vai pieciem gadiem aprīlī ir jāsagatavo vidēja termiņa fiskālais strukturālais plāns, lai noteiktu fiskālo ceļu.
Noteikumi paredz, ka katras valsts fiskālajam ceļam – valsts finansētajiem neto primārajiem izdevumiem strukturālās primārās bilances izteiksmē – jāatbilst prasībām, kas nodrošina, ka korekcijas periodā (2025-2028) un desmit gadus pēc tam tiek ticami samazināts valdības valsts parāds. vai saglabāts piesardzīgā līmenī, kas ir mazāks par 60% no IKP, valsts budžeta deficīts tiek samazināts un uzturēts zem 3% no IKP.
Ministrija skaidro, ka finansiālais ceļš būs jāiet, gatavojot likumprojektu “Valsts kopbudžets 2025.gadam un budžeta ietvars 2025., 2026. un 2027.gadam”.
Latvijas Stabilizācijas programmas 2024.-2028.gadam ietvaros finanšu ministrs veica nacionālo un ES fiskālo apstākļu analīzi, lai definētu valdības kopbudžeta mērķus vidējā termiņā. Analīze liecina, ka Fiskālās disciplīnas likumā paredzētie fiskālie nosacījumi, kas aizliedz noteikt valsts kopbudžeta strukturālo bilanci mazāku par 0,5% no IKP, nosaka daudz stingrākas prasības nekā jaunais ES fiskālais regulējums.
Stabilizācijas programmas aprēķinos atļautā valdības vispārējā strukturālā bilance, pamatojoties uz sākotnējo ES strukturālās bilances prasību, bija tuvu 1% no IKP.
Šā gada jūnijā Finanšu ministrija aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes un augusta fiskālās prognozes. Attiecīgi precizēti maksimāli pieļaujamās strukturālās bilances aprēķini. 2025. 2028. gadā sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts palielināsies un vienreizējo pasākumu fiskālā ietekme nedaudz palielināsies salīdzinājumā ar prognozēm, uz kurām balstījās stabilizācijas programmas aprēķini.
Aktualizētie aprēķini liecina, ka, lai izpildītu jaunā ES fiskālās ietvara prasības 2025.gadā, 2028.gadā un turpmākajos desmit gados, maksimāli pieļaujamā vispārējās valdības strukturālā bilance, pamatojoties uz ES strukturālās bāzes bilances prasību, ir mazāka par 1%. no IKP (0,97% no IKP) 2025. gadā.
Turpmākajos gados pie šī nosacījuma pieļaujamais strukturālās bilances deficīts ir nedaudz lielāks par 1% no IKP (1,044% – 1,445% no IKP). Turpretim ES izdevumu pieauguma nosacījums neļauj strukturālajam deficītam turpmākajos gados būt augstākam par 1,081%-1,189% no IKP.
Stabilizācijas programmas ietvaros veiktā analīze liecina, ka, ja par pamatu ņem valdības deklarācijā norādīto vidējo parāda līmeni ilgtermiņā 40% apmērā no IKP, tad aprēķinos pēc ES metodoloģijas. var pierādīt, ka šis nosacījums To var izpildīt, ja valsts ievēro valsts kopbudžeta strukturālo bilanci 1% no IKP.
Attiecīgi Fiskālās disciplīnas likumā pieļaujamā maksimālā strukturālā deficīta noteikšana 1% apmērā no IKP nodrošinātu pareizu kalibrēšanu gan saistībā ar jaunajiem Eiropas Savienības fiskālajiem nosacījumiem, gan valdības valsts parāda stabilitāti 40% apmērā, kā norāda Ārlietu ministrija. Lietas paskaidrojuma rakstā.
Jau ziņots, ka Latvijas stabilizācijas programmā 2024.-2028.gada periodam nākamgad gaidāma negatīva fiskālā telpa -279,5 miljonu eiro jeb 0,6% apmērā no IKP.
Pieņemot lēmumu palielināt maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% līdz 1% no IKP, būtiski uzlabosies fiskālā telpa.
Lasi arī: Latvijā jauns Covid-19 gadījumu pieaugums
