“2021. gada pandēmijas ietekme uz tūrisma nozari bija nopietna, jo ik pa laikam tika ierobežoti dažādi pakalpojumi,” sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītulaja, norādot, ka, lai gan maksātnespējīgo uzņēmumu skaits nav mazs. ļoti liels, ir ietekmēti daudzi patērētāji.
Šobrīd bankrota procesā ir trīs tūrisma nozares uzņēmumi. Viens no tiem ir Muzenidis Travel Riga. Uzņēmumam bija apdrošināšanas polise, patērētāji tiek maksāti.
“Lielākā daļa patērētāju atgūs 83% no savas naudas. Gada beigās bankrotē vēl divi uzņēmumi. To sauc Jēkaba aģentūra Un Ladybugs A & S Ltd.. teica Vītoliņa.
Tomēr šiem diviem uzņēmumiem nav apdrošināšanas polišu. Pagājušajā gadā beidzās derīguma termiņš, un tirgotājs nepirka nevienu jaunu.
“PTAC šajā brīdī var tikai apturēt licenci saskaņā ar normatīvajiem aktiem un izņemt licenci pēc sešiem mēnešiem. Komersants vairs nevar darboties, bet nevar uzsākt iepriekšējo apdrošināšanu, ja uzņēmumam nav likviditātes problēmu. Tā ir bijusi gads kopš tā laika un uzņēmuma apdrošināšanas nav, ko varētu izmantot, tāpēc atlicis tikai maksātnespējas process,” sacīja Vītoliņa.
Tas nozīmē, ka klientiem par atceltajiem lidojumiem jāmēģina atgūt naudu, vēršoties pie šo uzņēmumu maksātnespējas procesa amatpersonām.
“Patiesībā garantijas nav. Klienti ieiet parastā rindā pie maksātnespējas procesa amatpersonas, jo pirms patērētāju prasībām ir daudz citu prasību. Ja ir nodrošinājums, ir no kurienes to ņemt. Mums ir vairāki citi uzņēmumi, piemēram, šīs divas, kurām ir apturētas licences.Summa Paredzamā naudas summa, kas patērētājam varētu būt nenodrošināta, ir aptuveni pusmiljons eiro.Tā varētu būt ļoti liela summa, sacīja PTAC vadītājs.
Pērn licence apturēta 20 uzņēmumiem. Baiba Vatuļa atzīmēja, ka pirms pandēmijas reti kurš atteicās no licences. Viņasprāt, augstās apdrošināšanas polises izmaksas pandēmijas laikā bija nepanesams slogs.
“Pandēmija noteikti ir parādījusi daudzus trūkumus spēkā esošajos tiesību aktos par drošības garantijām, jo tas nozarei ir ļoti dārgs mehānisms. Tas, no vienas puses, ir izdevīgi patērētājam, bet principā dārgs pakalpojums. Rezultātā mēs nonācām pie tā, ka vairāki uzņēmumi nevar atsākt darbu, tāpēc, ja viņi nevarēs atsākt darbu, viņi nevarēs atgriezt naudu patērētājiem, jo liela daļa viņu nauda atrodas viesnīcās, kuras jau ir nomaksātas, skaidroja PTAC šefs.
Baiba Vītoliņa šogad sagaida vairāk tūrisma uzņēmumu bankrotu.
Savukārt ekonomikas valsts ministra vietnieks Raimonds Labišs, skaidrojot pašreizējo kārtību, uzsvēra, ka aizsargpasākumi ir ES pieeja. Tas tika izveidots pirms pandēmijas, lai vienādi aizsargātu patērētājus visās bloka valstīs.
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents un Tūrisma aģentūras prezidents Vaniļas ceļojumi Inga Kavaka sacīja, ka patiesā aina par epidēmijas ietekmi uz tūrisma nozari parādīsies šā gada otrajā pusē.
“Jā jāņem vērā, ka daudzi uzņēmumi vēl nav atsākuši savu darbību. Piemēram, uzņēmumi, kas uzņem tūristus Latvijā. Tie savu darbību nav atsākuši ceļošanas ierobežojumu dēļ. 2020. gadā, kad epidēmija bija epidēmijas sākums. , tas bija savādāk, bet Vasarā un rudenī piešķirtais valsts atbalsts bija ievērojams, taču var teikt, ka 2021.gadā nozarei atbalsta nebija, sacīja Kavaka.
Tāpat lielais zaudējums ir darbaspēks, kas dīkstāves laikā novirzās uz citām nozarēm. Kavaka lēsa, ka nozares uzņēmumi darbojas ar ļoti ierobežotu jaudu:
“10% no 2019. gada apjoma. Jauda ir ļoti sarukusi. Atruna ir tāda, ka jums nav aizliegts strādāt, tāpēc jums nav nepieciešams atbalsts. Tas nav aizliegts, bet tas nav īsti atļauts.”
Viņa sacīja, ka dialogs ar Ekonomikas ministriju notiek jau kopš 2020.gada vasaras, taču nav bijis virzības likumdošanas nepilnību labošanai.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
