Vides aizsardzības un reģionālās attīstības departamenta direktore Rudīte Vesere pastāstīja, ka katru gadu nedaudz palielinās otrreizējai pārstrādei nodotā iepakojuma apjoms.
Stikls Latvijā netiek apstrādāts. Tas noteikti būtu diezgan liels izaicinājums, īpaši ņemot vērā, ka stikls ir vērtīgs materiāls, turklāt stikls ir izgatavots no kvarca smiltīm. No otras puses, papīra uzglabāšana ir sarežģīta, jo, ja papīrs kļūst slapjš, tas zaudē savu vērtību, un tiks samazināts tā pārstrādes potenciāls. Latvijā pārstrādājam plastmasas iepakojumu, piemēram, PET pudeles un dažādas plēves. Mēs nevaram nodrošināt tādu plūsmu, lai pārstrādes uzņēmumi varētu attīstīties, jo, piemēram, ja mēs runājam par Eco Baltia grupu, tad tie divi uzņēmumi, kas nodarbojas ar plastmasas pārstrādi, ieved arī daļu plastmasas no citām valstīm,” sacīja Visers.
Baltijas jūrā lielākās vides resursu apsaimniekošanas grupas Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovis stāstīja par jauno pārstrādes līniju:
“Uzņēmumā Nordic Plast mums jau ir divas rūpnīcas, kas pārstrādā plēves granulās. Ar šo ieguldījumu un piegādes biroju un šķirošanas automatizāciju mēs būtiski uzlabosim ienākošo materiālu kvalitāti. Šis ir polimēru granulators, kas izskatās pēc ļoti vienkāršas iekārtas, taču plkst. patiesībā tā ir ierīce Ļoti sarežģīta, kurā ienākošie polimēri tiek izkausēti un filtrēti augstā temperatūrā un spiedienā. Izejot cauri šim ekstrūderim, mēs beidzot iegūstam salīdzinoši augstas kvalitātes granulas, no kurām ir noņemti visi nevajadzīgie piemaisījumi un tāpēc ir piemērotas atkārtotai izmantošanai. .
“Mēs eksportējam šīs 99% granulas. Lielākie tirgi ir Lietuva, Nīderlande, Čehija, Polija un arī Vācija un Francija,” sacīja Simanovis.
Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas profesors Remo Meriģis Meri lēsa, ka otrreizējo izejvielu – polimēru granulu izmantošana ļauj uzņēmumiem samazināt enerģijas patēriņu.
“Protams, ja skatāmies Eiropas līmenī, mums ir kur augt un attīstīt šos pārstrādes apjomus, lai tie būtu līdzvērtīgi Eiropas valstīm, piemēram, Vācijai un Zviedrijai. Visā pasaulē ir tendence ražošanā izmantot dažādas atjaunojamās izejvielas. Tajā pašā laikā tas var Eiropas Zaļais kurss ļauj tai ilgtermiņā palielināt plastmasas īpatsvaru no atjaunojamām izejvielām,” sacīja prof.
Vides departamenta direktors Rudīts Visers atzīmēja, ka ministrija šobrīd strādā pie tiesiskā regulējuma, lai par otrreiz pārstrādājamas plastmasas izmantošanu būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis.
Viens ir tas, ka mēs šo resursu atkal ievedam ekonomiskajā apritē un otrs, ka pārstrādes uzņēmumi rada jaunas darba vietas [..] Rezultātā mēs arī radām šo ražotā materiāla pievienoto vērtību. Visser paskaidroja, ka tas viss nāk par labu ekonomikai.
Viņa arī norādīja, ka depozīta sistēmas un depozīta maksu ieviešana mudināja sabiedrību labāk šķirot atkritumus.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
