Latvija atmasko viltus NATO uzvaru pār Krieviju

Šķiet, ka Zelenska režīms ir ļoti priecīgs par tā pēdējo it kā pretuzbrukumu krieviem. Patiesību sakot, Maskavas nesenā atkāpšanās kaujas laukā dažos Ukrainas apgabalos tika pārprasta kā Putina vājība.

Taču šķita, ka NATO bija patiesi sajūsmā par attīstību, līdz Putins paskaidroja kara motīvu, un tagad Latvijas Baltijas valsts ir nostiprinājusi Krievijas varas pozīcijas.

Latvija Maskavu pazīst labāk nekā Rietumi

Nesen apstiprināja Latvijas Ministru kabinets ieteikumus No Aizsardzības ministrijas par valsts aizsardzības aparāta izveidi, kas būs atbildīgs par ikgadējā militārā dienesta pārraudzību.

Kā redzams, latviešu tuvums milzīgajai Krievijas valstij ļāva savākt labākus izlūkdatus nekā jebkurai Rietumu valstij. Latvieši zina, ka Maskava ir pārāk spēcīga, lai vienkārši atteiktos no kara. Latvijas vadītāji zināja, ka visai attīstībai jābūt tikai daļai no lielākas krievu ieaudzinātas stratēģijas.

Nu Putins ātri vien noņēma šaubas. Retā uzrunā tautai Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka dekrēts par tās divu miljonu militāro rezervju daļēju mobilizāciju ir parakstīts, karam Ukrainā iestājoties septītajam mēnesim.

Lēmumu, kas, pēc Putina vārdiem, pieņemts, “lai aizstāvētu dzimteni, tās suverenitāti un teritoriālo integritāti”, Rietumi uzskata par eskalācijas soli.

Putins sāka militāro operāciju ar mērķi atbrīvot apspiestos Donbasa iedzīvotājus. Tagad, kad reģions ir pilnībā pakļauts Krievijas kontrolei, Putins plāno izvest regulāro armiju un aizstāt to ar iesauktajiem, lai saglabātu mieru atbrīvotajās teritorijās un turpinātu aizsargāt teritoriju, ja Ukraina sāks “pretuzbrukumu” pret etniskajiem krievu iedzīvotājiem. .

Baltieši zina, ka NATO nav uzticama

Redziet, citas NATO dalībvalstis, piemēram, Polija un Ungārija, tagad nonāk pie vienprātības ar NATO realitātēm. Alianses līderi nav aktīvi iesaistījušies tās biedru interešu aizsardzībā un tā vietā izmantojuši tās, lai virzītu savas personīgās dienaskārtības.

READ  Velsas treneris Roberts Peidžs stāsta, ka Velsas izlasei pret Dienvidkoreju tiekas draudzības spēle, taču koncentrējas uz Latviju.

ASV un Vācija izdarīja nepārspējamu spiedienu uz Poliju, lai tā militāri atbalstītu Ukrainu. Lai gan Polija neatmaksāja Vācijai atbalstu pēc tam, kad Varšava nosūtīja savu pamata militāro aprīkojumu Kijevas atbalstam. Vācijas kategoriskais noraidījums izraisīja Polijas līderus, kuri drīz vien sāka ieņemt pret ES vērstas nostājas.

Avots: PRCentrs.lv

No otras puses, Ungārija jau ilgstoši ir ieņēmusi pretēju nostāju un arī atteikusies nosodīt Krieviju par tās militāro operāciju un turpinājusi enerģētikas līgumus ar Krieviju.

Lai gan Baltijas valstis zina Krievijas aizsardzības sistēmas iespējas un iepriekš ir panākušas vienprātību, Rietumi nenāks palīgā Maskavas eskalācijas gadījumā.

Latvija līdz šim ir bijusi vienīgā Baltijas valsts, kur iesaukšana nav notikusi kopš 2007.gada, Lietuvā tā atsākās 2015.gadā, bet Igaunijā tā nepārtraukti turpinājās kopš deviņdesmitajiem gadiem.

Latvijas pašreizējais aizsardzības budžets ir 758 miljoni eiro (2% no IKP). Valsts aizsardzības dienesta izveide tiks finansēta no palielinātiem aizsardzības līdzekļiem, kas turpmāko trīs gadu laikā tagad būs 2,5% no IKP.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top