Aizsardzības ministrs Artis Pabriks otrdien paziņoja, ka Baltijas valsts atjaunos obligāto militāro dienestu pēc tam, kad spriedze ar kaimiņvalsti Krieviju tās kara laikā Ukrainā saasinājusies.
“Pašreizējā militārā sistēma Latvijā ir sasniegusi savu robežu. Tikmēr mums nav pamata uzskatīt, ka Krievija mainīs savu uzvedību,” sacīja Pabrikss.
Latvija obligāto dienestu atcēla dažus gadus pēc iestāšanās NATO aizsardzības aliansē.
Kopš 2007.gada ES dalībvalsts armija sastāv no profesionāliem karavīriem un brīvprātīgajiem no Zemessardzes, kuri brīvdienās dienē kājniekos nepilnu slodzi.
Nepilnu divu miljonu iedzīvotāju valstī, kas robežojas ar Baltkrieviju un Krieviju, ir 7500 aktīvā dienesta karavīru un Zemessardzes karavīru, kurus atbalsta 1500 NATO karavīru.
Pabrikss sacīja, ka obligātais militārais dienests attieksies uz vīriešiem un stāsies spēkā nākamgad, un prasību izpildei būs pieejamas vairākas iespējas.
Nacionālās gvardes karavīrs Geitss Breidijs šo soli nosauca par “labākajām ziņām” un sacīja, ka lēmums bija jāpieņem pēc tam, kad Krievija 2014.gadā anektēja Krimu.
“Tā ir pareiza lieta, apmācīt vairāk rezervistu mūsu armijai un kopējiem NATO spēkiem, kuru joprojām ļoti trūkst Ziemeļeiropā un Baltijas reģionā,” AFP sacīja Praids.
M. Pabriks arī paziņojis par plāniem būvēt vēl vienu militāro bāzi netālu no dienvidaustrumu pilsētas Jēkabelas, tuvāk Krievijas robežai nekā pašreizējā Ādažu bāze.
Atjaunināts: 2022. gada 6. jūlijā, plkst. 5:05