Skeitbordisti ir pazīstami ar saviem dumpīgajiem veidiem. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka nesenais Latvijas valdības lēmums atjaunot obligāto militāro dienestu jauniešu vidū skeitparkā 2010. Rīgas centrāvalsts galvaspilsēta.
“Es labāk gribētu būt slēpotājs, es gribu būt brīvs cilvēks, nevis tikt nošauts,” pirms došanās uz nogāzi kliedza 21 gadu vecais jaunietis.
Lai gan maz ticams, ka viņš vēl tiks iesaukts, drīzumā militārais dienests Latvijā atkal būs obligāts visiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietēm būs atļauts piedalīties brīvprātīgi. Lēmums pieņemts jau iepriekš valsts parlaments gada 5. aprīlī.
Latvijā obligātais militārais dienests nav ieviests kopš 2007. gada, kad tas tika atcelts. Atkārtotas iesniegšanas iemesls ir Krievijas iebrukums Ukrainā pagājušais gads.
“Ukraina ir spilgts piemērs tam, cik svarīgi civiliedzīvotājiem ir būt morāli izturīgiem un labi sagatavotiem, lai atvairītu jebkuru agresoru,” nesen sacīja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mornisa.
Sākot ar 2024. gadu, darbā pieņemto skaits palielināsies. Plānots, ka katru gadu, sākot ar 2028.gadu, iesauktu 7500 Latvijas iedzīvotāju. Tas palielinātu armijas apmēru no vairāk nekā 22 000 karavīru līdz 50 000, ieskaitot aizsardzības un teritoriālās rezerves.
Iesaukums visos aspektos
Rīga iet citu pēdās Baltijas NATO dalībvalstis, kuras jūtas apdraudētas no Krievijas. Lietuva iesaukšanu atjaunoja pirms dažiem gadiem, savukārt Igaunija to nekad neatcēla.
Neskatoties uz slidotāju domām, arī Latvijā ir atbalsts pāriesaukšanai.
18 gadus vecais Ralfs bija ceļā uz mājām no kora mēģinājuma caur skeitparku un pastāstīja DW, ka viņaprāt tā principā ir laba ideja. “Vīrieši mūsdienās ir vāji un vāji, tāpēc disciplīna var palīdzēt,” viņš teica.
Uz jautājumu, ko viņš darītu, ja tiktu aicināts, Ralfs, kurš izvēlējās nenosaukt savu pilno vārdu tēmas jutīguma dēļ, atbildēja: “Laikam es iešu, lai nostiprinātos un satiktos ar jauniem cilvēkiem.” Ralfam politika nespēlēja nekādu lomu.
Kā pārsteigt vervētājus
Latvijas valdība arī cer nākotnē pārliecināt vairāk tādu jauniešu kā Ralfs veidot karjeru armijā.
“Tas ir izaicinājums,” atzina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētniecības direktors Toms Rostoks. “Mūsu profesionālajām vienībām ir grūti savervēt karavīrus.”
Viņš sacīja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā daudzi cilvēki ir parakstījušies, lai aizstāvētu teritoriju. Viņš paskaidroja, ka tas noved pie viņu sagatavošanas un apmācības, bet arī ļauj tiem, kas reģistrējas, strādāt savā profesijā.
Daudz mazāk cilvēku vēlējās kļūt par profesionāliem karavīriem. Alternatīva iesaukšanai būtu profesionālo karavīru algu palielināšana, taču “tas būtu izmaksājis ļoti dārgi”, sacīja Rostoks.
Turklāt nav skaidrs, vai algu palielināšana būtu palīdzējusi pieņemt darbā, atzīmēja Rostoks.
Kā alternatīvu obligātajam militārajam dienestam Latvija atļaus arī civildienestu militārajās iestādēs. Armija cer iesaistīt pat tos, kuri apšauba militāro dienestu, piedāvājot to kā iespēju. “Ceram, ka treneri spēs viņus pārliecināt, ka viņi iegūs jaunas prasmes un pieredzi,” piebilda Rostoks.
Sabiedriskās domas dalās
Pēdējā laikā par šo tēmu nav veikta neviena valsts mēroga aptauja. Taču 2022. gada maijā veiktajā pētījumā konstatēts, ka 45% Latvijas iedzīvotāju atbalsta iesaukšanu, bet 42% ir pret to, raksta Rīgas Stradiņa universitātes profesors Māris Andžāns. Ikmēneša instruktāža Vašingtonā bāzētais Eiropas politikas analīzes centrs. Pēc viņa teiktā, mazāks atbalsts bijis gados jaunāku respondentu vidū, tikai 34% vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem šo ideju atbalstījuši.
“Vecāki cilvēki kopumā par to ir pozitīvāk nekā jaunāki,” uzsvēra Rostoks.
Viņš skaidroja, ka tāpēc valdība rīkojas piesardzīgi un sāk ar mazāku darbinieku skaitu.
Arī citās valstīs, piemēram, Polijā un Vācijā, atkal tiek runāts par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Polija obligāto militāro dienestu pārtrauca 2010. gadā, bet Vācija to izdarīja gadu vēlāk.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss iestājas par obligātu atjaunošanu amatā, un, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, vairums vāciešu viņam piekrīt. Divas nesen veiktas aptaujas liecina, ka to atbalsta aptuveni 60% iedzīvotāju.
Latvijā ir arī tāda iedzīvotāju daļa, kam ideja par militāro dienestu nepatīk. Daži valsts krievvalodīgo minoritātes pārstāvji ir skeptiski pret savu uztveri Kā prorietumniecisks kurss valstī. Krievvalodīgie ir aptuveni ceturtā daļa no 1,9 miljoniem Latvijas iedzīvotāju.
Ņemiet 18 gadus veco Maksimu, kurš pārtrauca braucienu ar skrejriteni skeitparkā Rīgas centrā, lai runātu ar DW. “Es noteikti nevēlos pievienoties šai armijai,” viņš teica.
Patiesībā Maksims, kurš arī nevēlējās nosaukt savu pilno vārdu, plānoja kaut ko pavisam citu, viņš to vēlētos emigrēt uz Krieviju Un viņš kļuva par mūziķi Sanktpēterburgā. Viņš sacīja, ka viņam dzīve tur patīk vairāk nekā Latvijā un tas, ka Krievija karo Ukrainā, viņu nemaz netraucē.
“Šeit mūs vajā,” viņš apgalvoja. Viņš sacīja, ka jūtas diskriminēts, jo nerunā valsts valodā. “Latviešu valoda man kaut kā neder,” viņš teica.
Iestāties Latvijas armijā, lai “cīnītu savu tautu”, viņš nevēlējās darīt. Tāpēc viņš plānoja doties prom.
Bet ne visi krievvalodīgie Latvijā tā domā. Cits jaunietis, kurš arī piederēja pie Latvijas krievvalodīgo minoritātes, sacīja: “Ja mani savervēs, tad lai tā ir, es iešu. Man patīk šeit dzīvot.”
