Latvijā aizliegta Krievijas TV, kamēr Putins neatbildēs uz Ukrainas prasībām

Pastiprinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Latvija bloķē Krievijas televīziju, līdz Kremlis piekritīs Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska prasībām.

Embargo pret Latviju sāksies 9.jūnijā un nebeigsies līdz Krievija beigs karu vai nepadosies un atdos Ukrainas teritoriju, vēsta Latvijas ziņu izlaidums Delphi. Tas ir jaunākais aizrādījums par iebrukumu no Eiropas līderu puses, kuri ir pārliecinoši atbalstījuši Ukrainu konflikta laikā, kas sākās februāra beigās.

Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ivars Apolliņš sacīja, ka aizlieguma pamatā ir jauni noteikumi, kas neļauj rādīt programmas, kas reģistrētas valstī, kas apdraud citas valsts neatkarību un suverenitāti, vēsta Delphi.

Valsts varas iestādes plaši izmantojušas Krievijas televīziju, lai veicinātu propagandu par labu Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumam iebrukt Ukrainā. Marta sākumā Krievijas varas iestādes aizliedza nevalstisku ziņu izplatīšanu, ierobežojot iedzīvotājiem sniegto informāciju.

No šīs nedēļas saistībā ar iebrukumu Ukrainā Latvijā tiks aizliegti Krievijas televīzijas šovi. Iepriekš Krievijas televīzijas bija redzamas Maskavā 2007. gada februārī.
Dima Korotajevs / Epsilons / Getty Images

Latvija paziņojusi, ka Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls Rain, kas martā bija spiests uz laiku pārtraukt darbību, tagad drīkstēs darboties ārpus Latvijas, vēsta Delphi.

Sākotnēji Latvija martā mēģināja bloķēt Krievijas telekanālus, taču tiesa aprīļa beigās dažus kanālus atjaunoja, spriežot, ka valde nav apspriedusi, kā izklaides kanāli varētu apdraudēt valsts drošību, vēsta Delphi.

Bet 26.maijā Latvijas parlaments pieņēma grozījumus, kas NEPLP atļauj ierobežot ārvalstu raidījumus, kas tiek veidoti valstīs, kas apdraud citu valstu suverenitāti, vēsta Delphi.

Kopumā tuvāko dienu laikā tiks bloķēti vairāk nekā 80 kanāli.

Kopš kara sākuma Latvija, kas savulaik bija Padomju Savienības sastāvā, atbalstīja Ukrainu. Baltijas valsts ir daļa no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības. Februāra beigās, tikai dažas dienas pēc konflikta sākuma, Latvija pievienojās citām Eiropas valstīm, nodrošinot līdzekļus Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

READ  "Daži prieks, daži smaidi un daži apskāvieni"

Latvijas prezidents Ērgls Levits martā intervijā CNN sacīja, ka Eiropas valstīm ir pienākums atbalstīt Ukrainu.

“Mēs zinām, ka agresija pret Ukrainu ir ne tikai agresija pret valsti, bet tajā pašā laikā agresija pret Rietumiem,” viņš teica, slavējot Ukrainu par Rietumu vērtību aizstāvēšanu.

Latvija Ukrainai piegādāja arī ieročus, tostarp pretgaisa raķešu sistēmas Stinger. Aizsardzības ministrija aprīlī paziņoja, ka kopējā militārā palīdzība Latvijai ir pārsniegusi 200 miljonus dolāru. Martā Latvijas parlaments nobalsoja par aizliegumu publiski demonstrēt burtu “Z”, kas iebrukuma laikā tika izmantots kā prokrievisks simbols.

Krievijas televīzijas aizliegums stājas spēkā vairāk nekā 100 dienas pēc kara sākuma. Krievijas varas iestādes bija cerējušas uz ātru Ukrainas pārņemšanu, taču armija tika sastapta ar asu pretestību. Kaujas turpinās dažviet Ukrainas austrumos, un Severodoņeckas pilsēta pagājušajā nedēļā piedzīvo intensīvu konfliktu.

NEWSVĒKA Es sazinājos ar Kremli, lai saņemtu komentāru.

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top