ES līmenī elektroenerģijas neto imports 2022. gadā veidoja 0,5% no galapatēriņam pieejamās elektroenerģijas, savukārt 2023. gadā, pēc provizoriskiem datiem, šis rādītājs nokritās līdz -0,1%, kas nozīmē, ka ES bija neto eksportētāja. Tomēr starp dažādām ES dalībvalstīm pastāvēja būtiskas atšķirības.
2023.gadā, pēc provizoriskiem datiem, lielākās elektroenerģijas neto importētājas absolūtos skaitļos bija Itālija, Ungārija, Portugāle un Vācija, savukārt lielākās elektroenerģijas neto eksportētājas bija Francija, Zviedrija, Spānija un Čehija.
Latvijas gadījumā galapatēriņam valstī bija pieejams gandrīz tikpat daudz elektroenerģijas (6718 GWh 2022.gadā un 6560 GWh 2023.gadā). [provisional] (2023. gadā). Tomēr 34% no šī daudzuma tika importēti 2022. gadā, salīdzinot ar tikai 12,4% 2023. gadā.
2023. gada rādītājs ir daudz zemāks nekā Igaunijas (46,6%) un Lietuvas (62,4%) rādītājs, kas bija augstākais rādītājs ES pēc Luksemburgas rādītāja 88,1%.
Skalas otrā pusē elektroenerģijas neto eksporta procenti Zviedrijā veidoja 23,1%, Čehijā 16,0%, Slovākijā 15,3%, Francijā 12,2% un Slovēnijā 12,0%.
Elektroenerģijas patēriņš un tirdzniecība 2022.-2023
Foto: Eurostat
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
