RīgaTērpušies pagānu tērpos, latvieši pulcējas Rīgas centrālajā laukumā uz svētkiem, ko daži vēsturnieki uzskata par seniem Ziemassvētku eglīšu tradīcijas priekštečiem.
Taču šie krāsainie gaviļnieki, svinot ziemas saulgriežus, ieradās nevis koku izrotāt, bet gan dedzināt.
Izvilkuši koka stumbru ar virvi pa Latvijas galvaspilsētas ielām, zvērīgā izskata grupa to aizdedzina.
Viduslaikos cilvēki pirms saulgriežiem ievietoja kokus savās mājās, pirms vilka tos uz ugunīgiem galiem.
“Koka stumbrs simbolizē visu, kas šogad nogāja greizi,” stāsta gaviļniece, Rīgas kultūras centra “Ritmus” vadītāja Līga Lukašūna. “Mēs apkopojam visas mūsu sliktās domas, kļūdas vai veselības problēmas šajos ierakstos, kas pēc tam izgaismo, ļaujot nākamajam gadam no jauna sākt.”
Netālu no vietas, kur beidzās ceremonija, teritorijā atrodas plāksne, kas apgalvo, ka tā ir vieta, kur 1510. gadā tika izstādīta pasaulē pirmā izrotātā Ziemassvētku egle.
Pagānu koku dedzināšanas tradīciju Baltijā sākotnēji pārņēma vācu tirgotāji, kas attīstīja Ziemassvētku eglīti tās mūsdienīgajā veidolā un palīdzēja to izplatīt caur Hanzas savienības ostām gar Baltijas jūru.
Pēc vēstures liecībām oriģinālo koku 1510. gadā rotājusi Rīgas Tirgotāju ģilde ar mākslīgiem ziediem.
Pēc tam tirgotāji dejoja ap to, pirms to aizdedzināja.
Pirmais vēsturiskais ieraksts par Ziemassvētku eglīti tās pašreizējā formā ir no 1476. gada, kad tā tika uzstādīta mājā, kas pieder pilsētas Švarchauzera ārvalstu tirgotāju organizācijai.
Vēsturniece un valodniece Guna Petkivica aprakstīja notikumu “Lielajā Ziemassvētku grāmatā”.
Viņa sacīja, ka viņi “savās mājās Švarchaeupterā izrotājuši mūžzaļo koku ar rotājumiem un saldumiem un iznesuši to uz ielas pēc tam, kad Ziemassvētki bija beigušies sadedzināt”.
Saskaņā ar senajām paražām šodien ikvienam Latvijā ir tiesības uz Ziemassvētkiem cirst savu egli valsts mežos, kas aizņem gandrīz trešo daļu valsts teritorijas.
Ziemas saulgriežu svinības simbolizē “dabas un apkārtējās pasaules mūžīgo atdzimšanu, ļaujot cilvēkiem atjaunoties”, sacīja Grodiju folkloras trupas dibinātāja Aīda Rankāna.
