Latviešu komponists ar iedvesmu no ziemeļiem / eseja

Pēc pirmās tikšanās ar polārblāzmu Ēriks katru gadu apmeklēja Ziemeļvalstis, jo enerģiju, ko viņš sniedza no Ziemeļblāzma Iedvesmo viņu radīt vairāk darbu. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kultūras mobilitātes programma palīdzēja komponistam sasniegt izvirzītos mērķus.

“Daudzas naktis mēs redzējām ziemeļblāzmu karojam ziemeļos,” saka kāds latvietis, atsaucoties uz uzskatiem, ka polārblāzma ir debesīs karojošu kritušo karavīru dvēseles. Šie vārdi izmantoti Ērika Ešenvalda ZiemeļblāzmaTo dzied visā pasaulē, no Dienvidāfrikas līdz Jaunzēlandei un no Čīles līdz Ķīnai. Ešenvaldu pilnībā aizrāva ziemeļblāzma, un jau desmit gadus viņš katru gadu cenšas atrast laiku, lai apmeklētu Norvēģijas Tromso. Tieši tur viņš pirmo reizi ieraudzīja polāro gaismu, un šis satriecošais skaistums viņu iedvesmoja komponēt Ziemeļblāzma Multivides simfonija.

Tas sākās gandrīz nejauši. Holandiešu producents klausījās Ešenvaldu viltus saules Un viņš ieteica viņam uzrakstīt vēl vienu kora dziesmu par atmosfēras notikumiem. “Viltus pavadoņi? Varavīksne? Domāju, ko man izvēlēties. Izvēlējos ziemeļblāzmu, jo nekad agrāk nebiju to redzējis, bet tik ļoti gribējās,” iedvesmu savam lieliskajam darbam raksturo komponists.

Viņam nebija tik paveicies pirmajā vizītē Tromsē, Norvēģijas ziemeļos. Viņš nevarēja redzēt polārblāzmu no pilsētas parkiem, neskatoties uz to, ka laikapstākļi bija prognozējuši ļoti spēcīgu ģeomagnētisko vētru. Apmeklēju vēlreiz pēc diviem mēnešiem. Šoreiz viņam paveicās vairāk. “Es izdomāju, ka jums ir jāpamet pilsēta, lai redzētu ziemeļblāzmu. Es iebraucu dziļi cietzemē un devos pa zemes ceļu, kur nebija redzama neviena dvēsele. Viss bija pilnīgi kluss un tumšs,” stāsta Eizenvalds, atceroties savu pirmo pieredzi. polārās gaismas pirms desmit gadiem. “Ieraudzīju kaut ko neparastu. Visam nokrita balts aizkars. Un tā kontūras apakša bija kaut kā savienota un skrēja. Tas ilga tikai ceturtdaļu stundas, bet es uzreiz sapratu, ka tas ir skaisti!” Ešenvalds stāsta. Viņš izteicās, ka viņam bija īpaša publika ar ziemeļblāzmu. Ideāls klusums, neliels sniegs, temperatūra zem diviem grādiem pēc Celsija un krēsla ir vienīgais gaismas avots.

zemapziņas veidošanās

“Es to jutu. Tajā brīdī jūs nedzirdat nekādu asu E, F vai C. Neko. Tā vietā jūs jūtat ziemeļblāzmas ritmu un apkārtējo atmosfēru. Tu apzinies sajūtu, un tā sāk darīt. tas darbojas jūsu zemapziņā, kamēr jūs guļat,” Eizenvalds saka: “Aprakstot šo neparasto iedvesmas pieplūdumu.” Šie jaunie impulsi uzkrājas lēni, un kādā brīdī jums ir visa nepieciešamā informācija un jūsu redzējums kļūst skaidrs. Šajā brīdī jūs varat vienkārši turpināt zīmēt no šīs iespaidu bļodas. Taču, kad sāku komponēt, man ir jābūt mājās pie klavierēm.

Viņam bija skaidrs, ka, strādājot desmit minūtes, tas neattaisnotu to, ko viņš bija redzējis. Viņam bija jāuzraksta multimediāls darbs, kurā mūzika savijas ar folkloru un kultūrvēsturi. Komponists sāka strādāt ar milzīgu apjomu un dzīvīgumu. Viņa pirmās vizītes tika atbalstītas ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kultūras mobilitātes programmas dotāciju. Taču finansējums Ešenvaldam tika piešķirts tikai pēc trešā lūguma. Vienreiz mani atraidīja, tad otrajā mēģinājumā vēlreiz. Es nevarēju saprast, kāpēc. Es domāju, ko es daru nepareizi? Tas atbilda visiem kritērijiem.” Taču viņa neatlaidība atmaksājās, un pēc trešā mēģinājuma viņš varēja ķerties pie šī milzīgā izpētes darba.

Jau sākumā bija daudz kāpumu un kritumu. Viņa zvanītie dažādu augstskolu profesori neatbildēja. Bet Tromsø Universitāte ar vadošajiem ziemeļblāzmas pētniekiem Asger Brik un Ola Graf ir pierādījusi savu reakciju. Tālāk Ešenvalds lēnām atrada folkloras speciālistus, kuri būtu gatavi ietērpties tautastērpos un kameras priekšā dziedāt kādu dziesmu vai stāstīt kādu tautas ticējumu vai leģendu par ziemeļblāzmu.

“Realitāte ir tāda, ka mēs lielākoties kopjam savu unikālo folkloru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Mutvārdu tradīcija šeit joprojām ir dzīva. Mums ir cilvēki, kas prot dziedāt. [folk songs]. Man bija sajūta, ka esmu polārpētnieks, kurš ziemeļu ciemos un pilsētās ieradies pārāk vēlu,” stāsta Eizenvalds, atceroties dažas vilšanās, ar kurām viņš piedzīvoja ekspedīcijas laikā.Kāda sirma kundze Grenlandē, piemēram, dziedāja dziesmu inuītu valodā. Dziesma skanēja, ziemeļblāzma, ziemeļblāzma… bet tā bija dziesma “Jingle Bells”!

Ēriks ātri saprata, ka personīgie kontakti stāstnieku meklējumos ir ļoti svarīgi un “vienkāršā tauta” ir visatsaucīgākā. Folkloristes Zanes Umitas norādes viņu aizveda pie sāmu folkloras eksperta, un veiksmes mēģinājumā viņš sarunā ar projektā iesaistītā fotogrāfa Keitela Skoglisa sievu Erinu Skogli uzzināja, ka viņa mājās bija tautas tērpā un ka viņš zināja leģendu par ziemeļblāzmu.

nacionālais prieks

Pēc ekspedīcijām uz Lapzemi, Islandi, Grenlandi un Aļasku pagāja četri gadi, lai pabeigtu Ziemeļblāzma, pirmo reizi prezentēja Valsts Akadēmiskais koris Latvijas 2015. Kordarbs Ziemeļblāzma Tas ir viens no slavenākajiem Ešenvalda darbiem, kurā skan latviešu tautasdziesmu teksti. Īpaši aizkustinoši, ka orķestri un solisti raksta komponistam, lūdzot norādes par “Tik daudz nakšu, vai esam redzējuši ziemeļblāzmu cīnāmies ziemeļos” latvisko izrunu pēc iespējas perfektāk. Šos fanātiskos dziedātājus Ešenvalds iestudē Latvijas Valsts akadēmiskā kora vai jauniešu kora atskaņojumos. Kamēr… “Tas manī izraisa patriotisku prieku. Esmu pat pārsteigts par dažiem koriem, kas iemācījušies dziedāt tik labi, bez akcenta.”

Ziemeļblāzmas simfonija radošo latiņu komponistam uzstādīja pārāk augstu. Viņš vēlētos izveidot vēl vienu multimediju darbu, taču tam jābūt līdzvērtīgam iepriekšējam darbam. “Es gribu pieskarties ūdeņiem un okeāna straumēm, kas maina virzienus, un šo straumju zemēm. Par to visu ir tautas stāsti. Man patīk rakstīt arī darbus par vēju.”

Ešenvalds iesaka Tromso kā labu galamērķi polāro gaismu vērošanai. Pirmkārt, tas nav tālu. Ar labiem pārsēšanās lidojumiem no Rīgas uz Tromsi var aizbraukt piecās stundās. Otrkārt, aukstums tur nekad nav rūgts, kas padara ziemeļblāzmas vērošanu par patīkamu pieredzi pretstatā prasīgam piedzīvojumam temperatūrā, kas zemāka par trīsdesmit grādiem pēc Celsija, kā, piemēram, Somijas centrālajos reģionos.

Viņš pēdējo reizi Tromsē apmeklēja 2020. gada martā un varēja to izdarīt tieši pirms robežu slēgšanas sākuma pandēmijas dēļ. “Norvēģi tik ļoti rūpējas un ir tik pretimnākoši, ka nesaskaras ar mākslinieciskiem šķēršļiem, kas neļautu radītājiem doties tur, lai smeltos iedvesmu. Un ziemeļblāzmas aina ir bez maksas.” Lidmašīnā uz ASV varat apskatīt polārblāzmu no cita leņķa. Ešenvalds vienmēr izvēlas vietu Ziemeļu spārnā, un gandrīz katrā lidojumā viņam ir bijusi iespēja redzēt polāro gaismu no augšas.

Publicēts ar Latvijas Ziemeļu Ministru padomes biroja (Norden) atļauju.

Pastāstiet mums par kļūdu