Lai gan likums kļūst rupjš, Latvija joprojām plāno iet ar obligāto militāro dienestu – Baltic News Network

Latvijas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 28.septembrī, Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja Valsts aizsardzības dienesta likumu un citus ar to saistītos likumdošanas projektus.

Tomēr jāatzīmē, ka pirms balsojuma kārtējā likumprojekta pārskatīšana tika asi kritizēta no Saimas juridisko lietu eksperta.

Komisija pirmajā lasījumā nobalsoja vienbalsīgi. Vairākums komisijas locekļu nobalsoja par steidzamības piešķiršanu likumprojekta izskatīšanai. Un ceturtdien, 29.septembrī, Pārstāvju palāta izskatīs likumu pirmajā lasījumā. Izsoles termiņš ir divas nedēļas.

Jau pirms balsojuma vairāku ministriju pārstāvji skaidri norādīja uz uzlabojumu nepieciešamību. Taču ministrijas pauda konceptuālu atbalstu ierosinātajam likumam. Un bija deputāti, kas minēja defektus.

Juridiskās pārvaldes vadītāja Dina Maestri pirms balsojuma norādīja, ka saprot, ka ir aktuālas problēmas, kuras valstij ir ātri jārisina, taču pie katras regulas piedāvātajā likumā ir cilvēks un katrs likuma pants, kas ir piemērojams. Latvijas iedzīvotājiem.

“Ja parlamentam nav pašcieņas, tam nav arī pašcieņas. Domāju, ka Ministru padomei būtu jāiesniedz Pārstāvju palātai vispusīgi izstrādāts likumprojekts, nevis jāsūta ministri uz komiteju sēdēm, lai skaidrotu problēmas, kas pastāv Ministru padomes iesniegtajos likumprojektos, kādus priekšlikumus var iesniegt papildus. , kādus grozījumus var pievienot un ko var darīt . Atvainojiet, bet es tiešām nevaru saķert šo lietu, sacīja Maestri.

“Es nesaprotu, kā mēs varam atļauties nodot kaut ko tik slikti sagatavotu par tik svarīgu tēmu, kas aptver visas valsts intereses.”

Pārstāvji var virzīt šo likumprojektu jebkurā stāvoklī, ko vēlas, taču tas ir nepilnīgs – tāpat kā daudzi citi nesenā pagātnē ieviestie likumdošanas projekti, tas nav attaisnojums. Maestri piebilda: “Tas ir neattaisnojami, īpaši ņemot vērā, ka tas ir Ministru padomes iesniegts likumdošanas projekts, nevis deputāti vai parlamenta komisija.”

READ  Polija lūdz NATO nosūtīt vairāk karavīru, ņemot vērā bažas par Krieviju

Uz daudzajām likumprojekta problēmām norādīja arī opozīcijas deputāts un bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Meisters piekrita, ka viņa jautājumi bija pamatoti un anotācijai tās pašreizējā formā nav atbilžu.

“Var kaut ko nokārtot ar lielu steigu, bet attieksme šad un tad izlabot ir traka. Pēdējā laikā mēs esam redzējuši tikai vāji izstrādātus likumdošanas projektus, lai kaut ko ieviestu un nodotu, lai atdarinātu darbu,” uzsvēra Maestri.

Maestri sacīja, ka, ja deputāti ir gatavi to ātri pieņemt un pēc tam risināt problēmas, tad tas nozīmē, ka deputāti var rīkoties šādi. Taču viņa piekrita ministriju teiktajam – par nepieciešamību papildināt uzlabojumus – un aicināja komisijas deputātus ieklausīties.

Ministru kabinets 20.septembrī apstiprināja Valsts aizsardzības dienesta likumu un to pavadošos likumdošanas projektus, lai atbalstītu obligātā militārā dienesta ieviešanu valstī.

Valsts aizsardzības dienesta likums nosaka visu Latvijas pilsoņu – vīriešu vecumā no 18 līdz 27 gadiem – pienākumu dienēt armijā. Sievietēm tajā pašā vecuma grupā tiks dotas tiesības brīvprātīgi doties militārajā dienestā.

Iesaukšanas pirmo kārtu paredzēts sākt 2023. gada janvārī. Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 19 gadiem brīvprātīgi reģistrēties militārajam dienestam. No 2023.gada vidus Latvijas pilsoņi tiks iesaukti obligātajā dienestā. Lai gan brīvprātīgā iespēja paliks atvērta, ja tiks novērots jauniesaukto deficīts, tas tiks segts ar iesaukšanu. Plānoti divi personāla atlases viļņi – viens janvārī un viens jūlijā.

Pilsoņiem, kuri vēlas iestāties citā laikā, bet ne vēlāk kā 26 gadu vecumā, ir atļauts atlikt savu militāro dienestu. Tā paša iemesla dēļ sekundāra atlikšana netiks atļauta.

Latvijas pilsoņu, kuri dzīvo vai studē ārvalstīs, pieņemšana darbā tiks izskatīta individuāli.

READ  Nepāla, Taizeme un Latvija ziņoja par vīrusa līmeņa paaugstināšanos

Pilsoņiem, kuriem ir citas valsts pilsonība un kuri ir dienējuši armijā vai civildienestā, tas nebūs obligāti, taču viņi varēs iestāties brīvprātīgi.

Likumdošanas projektā piedāvāti trīs jauniesaucamo varianti — dienests nacionālajos bruņotajos spēkos, dienests Zemessardzē un valsts aizsardzības mācību programma koledžas studentiem.

No 2024. gada kā vēl viena alternatīva tiks ieviesta valdības civildienests.

Reliģisko organizāciju pārstāvjiem un citiem pilsoņiem, kuri iziet garīgo apmācību, tiks dota iespēja pievienoties Valsts aizsardzības kapelānu dienesta apmācības programmai. Tiks nodrošināta arī medicīnas studentu valsts aizsardzības apmācības programma.

Dienests Nacionālajos aizsardzības spēkos ilgs 11 mēnešus. Pirmajā pusgadā stažieriem tiks apgūtas militārās pamatprasmes un militārās disciplīnas, bet otrajā pusē viņi tiks norīkoti bruņoto spēku vienībās uz atlikušo dienesta laiku.

Pēc 11 mēnešu militārā dienesta pilsoņiem tiks noteikta paaugstināta gatavība. Augstskolas studentiem pēc atvaļināšanas no militārā dienesta ir tiesības turpināt studijas tādā pašā stāvoklī, kādā viņi bija pirms iesaukšanas. To darbinieku darba devējiem, kuri uz militārā dienesta laiku ir atbrīvoti no pienākumiem, pēc atgriešanās būs jānodrošina darbiniekiem pieejamas vietas vai jāpiedāvā līdzīgas darba vietas ar līdzīgiem nosacījumiem.

Nacionālajos bruņotajos spēkos dienējošie praktikanti saņems arī ikmēneša kompensāciju 300 eiro apmērā. Pēc dienesta beigām pilsoņi saņems pensijas kompensāciju 1100 eiro apmērā.

Jaunie tiks nodrošināti ar pārtiku, formas tērpiem, militārā dienesta veikšanai nepieciešamajiem krājumiem un sadzīves apstākļiem kazarmās.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas visiem iesauktajiem tiks veiktas saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas likumu. Kompensācijas apmērs tiks pielāgots ekonomiskajai situācijai valstī. Tiek apsvērta arī papildu sociālo garantiju iespēja.

Lai nodrošinātu visu militārajā dienestā iesaukto pilsoņu uzskaiti un uzskaiti, Aizsardzības ministrijas pakļautībā plānots veidot jaunu iestādi. Līdz to izveidošanai šie uzdevumi tiks uzticēti nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Aktuālās nacionālās datubāzes problēmas risināšanai tiks izveidota starpinstitūciju darba grupa.

READ  SmartLynx Airlines of Latvia papildina savu floti ar 4 A321F kravas kuģiem

Latvijas Aizsardzības ministrija arī vienojās ar Veselības ministriju par konceptuālu risinājumu efektīvākas veselības pārbaudes sistēmas izveidei.

Pirmajā vervēšanas vilnī bija plānots savervēt 1000 pilsoņu. Piecu gadu laikā ir plānots pakāpeniski savervēto skaitu palielināt un

No 2028. gada, ja tiks nodrošināts atbilstošs finansējums, katru gadu plānots pieņemt darbā 7500 Latvijas pilsoņu.

Aizsardzības ministrija ir veikusi provizoriskus Valsts aizsardzības dienesta izmaksu aprēķinus. Lielāko finansējuma daļu paredzēts veidot no palielinātajiem aizsardzības budžeta izdevumiem. Ministru kabinets arī konceptuāli atbalstīja Latvijas aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 3% no IKP līdz 2027. gadam. Šis jautājums būs jārisina nākamajam parlamentam.

Bez Valsts aizsardzības aparāta likumprojekta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīšanai saņēmusi vēl desmit likumprojektus.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top