Lai deg, lai deg! Ugunsgrēka Ziemassvētku eglītes izcelsme — izklaide



Lai deg, lai deg!  Ugunīgās Ziemassvētku eglītes izcelsme

izklaide


Lai deg, lai deg! Ugunīgās Ziemassvētku eglītes izcelsme





RĪGA (AP) Latvieši, tērpušies pagānu tērpos, pulcējas Rīgas centra laukumā uz svētkiem, ko daži vēsturnieki uzskata par seniem Ziemassvētku eglīšu tradīcijas priekštečiem.

Taču šie krāsainie gaviļnieki, svinot ziemas saulgriežus, ieradās nevis koku izrotāt, bet gan dedzināt.

Izvilkuši koka stumbru ar virvi pa Baltijas galvaspilsētas ielām, mežonīgā grupa, kas to meklē, to aizdedzina.

Viduslaikos cilvēki pirms saulgriežiem savās mājās ievietoja kokus, pirms vilka tos līdz ugunīgajiem galiem.

“Koka stumbrs simbolizē visu, kas šogad nogāja greizi,” sacīja viena no gaviļniekiem, Rīgas kultūras centra “Ritmus” vadītāja Līga Lukašūna.

“Mēs apkopojam visas mūsu sliktās domas, kļūdas vai veselības problēmas šajos ierakstos, kas pēc tam izgaismo, ļaujot nākamajam gadam no jauna sākt.”

Visas sliktās atmiņas par iepriekšējo gadu ir piesātinātas ar saulgriežu ceremonijām

Pirmie viduslaiku koki
Netālu no vietas, kur ballīte beidzās, teritorijā atrodas plāksne, kas apgalvo, ka tā ir vieta, kur 1510. gadā tika izstādīta pasaulē pirmā izrotātā Ziemassvētku egle.

Pagānu koku dedzināšanas tradīciju Baltijā sākotnēji pārņēma vācu tirgotāji, kas attīstīja Ziemassvētku eglīti tās mūsdienīgajā veidolā un palīdzēja to izplatīt caur Hanzas savienības ostām gar Baltijas jūru.

Malkas dedzināšanas ceremonijas aizsākās pagānu laikos

Pēc vēstures liecībām oriģinālo koku 1510. gadā rotājusi Rīgas Tirgotāju ģilde ar mākslīgiem ziediem.

READ  Dune Air paceļas Francijā, startējot Eiropā | Jaunumi

Pēc tam tirgotāji dejoja ap to, pirms to aizdedzināja.

Pirmais vēsturiskais ieraksts par Ziemassvētku eglīti tās pašreizējā formā ir no 1476. gada, kad tā tika uzstādīta mājā, kas pieder Švarcheimera ārvalstu tirgotāju organizācijai.

Vēsturniece un valodniece Guna Petkivica aprakstīja notikumu “Lielajā Ziemassvētku grāmatā”.

Viņa sacīja, ka viņi “izrotājuši mūžzaļo koku savā mājā Švarchaeupterā ar rotājumiem un saldumiem un iznesuši to uz ielas, kad Ziemassvētki bija beigušies, lai sadedzinātu”.

Saskaņā ar senajām paražām šodien ikvienam Latvijā ir tiesības uz Ziemassvētkiem cirst savu egli valsts mežos, kas aizņem gandrīz trešo daļu valsts teritorijas.

Pasaulē pirmie izrotātie Ziemassvētki fiksēti Rīgā 1510. gadā

Ziemas saulgriežu svinības simbolizē “dabas un apkārtējās pasaules mūžīgo atdzimšanu, ļaujot cilvēkiem atjaunoties”, sacīja Grodiju folkloras trupas dibinātāja Aīda Rankāna.

“; var i = Math.floor(r_text.length * Math.random()); document.write(r_text[i]);

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top